Trešdiena, 17.aprīlis

redeem Rūdis, Rūdolfs, Viviāna

arrow_right_alt Ekonomika

"Luminor Bank" Latvijai šogad prognozē 0,6% IKP pieaugumu

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

"Luminor Bank" prognozē, ka 2023.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 0,6%, kas ir uzlabojums par 1,1 procentpunktu salīdzinājumā ar prognozi septembrī, trešdien jaunākā ekonomikas apskata prezentācijā sacīja "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ekonomists skaidroja, ka divi galvenie iemesli nākotnes gaidu uzlabojumam ir izejvielu cenu samazināšanās, kas bija straujāka par cerēto, jo īpaši dabasgāzei, kā arī nemainīgi izcils pakalpojumu nozaru sniegums, kuras pērn augušas par 35%.

Vienlaikus "Luminor Bank" samazinājusi 2024.gada pieauguma prognozi no 4,6% līdz 3,7%.

Strautiņš skaidroja, ka daļa no patēriņa atlabšanas, kuru "Luminor Bank" gaidīja 2024.gadā, sāksies ātrāk, patērētājiem tiekot atbrīvotiem no pārmērīgām enerģijas izmaksām. Recesijas riski eksporta tirgos ir samazinājušies, bet paliek nozīmīgi, tās iespējamais sākums ir pavirzījies uz priekšu.

Strautiņš informēja, ka šogad "Luminor Bank" prognozē aptuveni 7,5% gada inflāciju, bet 2024.gadā iespējama neliela deflācija - 1%.

Darba algas pēc "Luminor Bank" prognozēm šogad augs par aptuveni 8%, bet nākamgad - aptuveni 7%. Savukārt bezdarba līmenis šogad tiek prognozēts ap 7%, bet nākamgad nedaudz mazāks.

Zemāka inflācija šogad palīdzēs iedzīvotājiem veltīt vairāk naudas pirkumiem, kas nav pirmās nepieciešamības tēriņi, norādīja Strautiņš. Tāpat pienāk signāli, ka beidzot iekustas Eiropas Savienības (ES) fondu apguve, bet investīcijas tomēr ir liels avots nenoteiktībai par ekonomikas sniegumu šogad. Eksporta pieaugums pēc ļoti sekmīgā 2022.gada būs neliels, pakalpojumu eksports līdzsvaros gaidāmo kritumu reālo preču izplatīšanā ārpus Latvijas, līdzsvarojot pakalpojumiem, skaidroja ekonomists.

Strautiņa ieskatā šis gads ir piemērotākais brīdis straujai ES fondu apguves paātrināšanai - izaugsme kopumā ir vāja, materiālu cenas ir samazinājušās. Ilgstoša stagnācija Latvijas mājokļu tirgū ir radījusi labus apstākļus ieguldījumiem šajā jomā - ir liels potenciālais pieprasījums, mājsaimniecību parāda līmenis ir zems.

Lai gan 2022.gadā reālās algas samazinājās, ierobežojumu atcelšana veicināja patēriņa pieaugumu. Šogad pēc "Luminor Bank" prognozēm pirktspēja visdrīzāk nedaudz uzlabosies, bet tā joprojām būs zemāka nekā 2021.gadā, ģimenes centīsies palielināt uzkrājumus, tāpēc uz lielu patēriņa kāpumu nepaļaujamies. Pavisam cita aina gaidāma 2024.gadā un sekojošo gadu prognozēs, kad paredzamais algu pieaugums apvienosies ar zemu inflāciju vai pat deflāciju, teica Strautiņš.

Ekonomists norādīja, ka, lai gan šī gada janvārī un februārī gada inflācija pārsniedza 20%, gada beigās tā varētu būt negatīva, savukārt vidējā gada inflācija prognozējama 7-8% robežās. Jau pērnā gada nogalē sākās mājokļu uzturēšanas izmaksu kritums, tam šogad pievienojušies vairāki svarīgi pārtikas produkti. Šajās no izejvielu cenām izteikti atkarīgajās preču kategorijās cenas turpinās samazināties līdz gada beigām, ļoti iespējams, arī nākamgad.

Strautiņa ieskatā ticama ir arī cenu samazināšanās daļai ilglietošanas preču, piemēram, mājsaimniecības iekārtām. Lielākajā daļā patēriņa groza kategoriju turpināsies cenu kāpums, to, pirmkārt, virzīs pakalpojumi, kuru izmaksas nosaka algu līmenis. Taču divu lielo pozīciju - mājokļa izmaksu un pārtikas ietekme būs izšķiroša. Sagaidāms, ka 2024.gadā vidējais cenu līmenis samazināsies apmēram par 1%.

Vairākas eksporta nozares pērn uzrādījušas ļoti labus rezultātus, atgādināja Strautiņš. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports audzis par trešdaļu jeb vairāk nekā 800 miljoniem eiro, bet transporta pakalpojumu eksports - par piektdaļu, salīdzinot ar 2021.gadu. Pakalpojumu eksporta reālais pieaugums (+20%) pērn bija straujākais kopš 1996.gada, bet preču eksportā (+5,6%) tas bija līdzīgs iepriekšējās desmitgades vidējam rādītājam.

"Luminor Bank" prognozē, ka 2023.gadā eksporta nozaru sniegums būs ļoti nevienmērīgs. Tā dēvēto "balto apkaklīšu" - informācijas tehnoloģiju (IT), sakaru, finanšu, biznesa pakalpojumu - perspektīvas ir ļoti labas. Transporta un tūrisma jomas joprojām ietekmēs sankcijas un augsta reģionāla riska uztvere. Šajās nozarēs pilnīga atlabšana varētu notikt tikai 2024.gadā.

Strautiņš uzsvēra, ka vislielākie sarežģījumi būs preču eksportā, jo cenas vairākiem svarīgiem produktiem vairs neaugs vai pat samazināsies. Krīze jau ir realitāte kokapstrādē, jo īpaši kokzāģētavās, ko izraisījusi lejupslīde svarīgos mājokļu tirgos (ASV, Ķīnā un citur), kuras gals šobrīd vēl nav redzams. Labākas izredzes ir inženierijas nozarēm - metālapstrādei, mašīnbūvei, elektronikai. Strautiņš sagaida, ka preču eksporta pieaugums atsāksies 2024.gadā, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem sagaidāmajam izaugsmes paātrinājumam.

Par spīti lēnākam IKP pieaugumam darba tirgus pērn ir bijis ļoti stabils, vidējais strādājošo skaits pērn pieauga par 22 000 jeb 2,6%. Spēja turpināt nodarbinātības kāpumu būs arvien vairāk atkarīga no imigrācijas, jo demogrāfiskās tendences ir nelabvēlīgas. Darba meklētāju īpatsvars samazinājās no 7,6% 2021.gadā līdz 6,9% pērn.

Strautiņš uzskata, ka nākamo divu gadu laikā šis indikators mainīsies nedaudz. Bezdarba pieauguma risku šogad uztur tas, ka eksporta tirgu grūtību skartās rūpniecības nozares, pirmkārt kokapstrāde, ir ģeogrāfiski ļoti koncentrētas, jo īpaši Austrumvidzemē, Kurzemes centrālajā daļā un arī citviet Latvijā, tādēļ šajos reģionos iespējas atrast citu darbu var būt ļoti ierobežotas.