Finanšu veselība Latvijā ir vērtējama kā vāja; būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm

Latvijas Finanšu veselības indekss būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm, vēsta "Swedbank" pārstāvji.

Bankā norāda, ka Latvijas sabiedrības Finanšu veselības indekss uzrāda kopumā 44 punktus no 100, būtiski iepaliekot Igaunijai (50 punktu), Lietuvai (51 punkts) un Zviedrijai (72 punkti).

Vērtējot finanšu veselību, tiek ņemta vērā iedzīvotāju spēja tērēt mazāk, nekā tie nopelna, veidot uzkrājumus drošībai un ilgtermiņa mērķiem, finansiāli pasargāt tuviniekus un vērtīgās lietas no negaidītiem dzīves notikumiem un salāgot aizņēmumus ar ienākumiem.

"Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons skaidro, ka, izveidojot "Swedbank" Finanšu veselības indeksu, varēs vērtēt sabiedrības finanšu veselības attīstības dinamiku, lai stiprinātu cilvēku zināšanas finanšu jomā un aicinātu uz izsvērtiem finanšu lēmumiem.

Aptaujā arī secināts, ka laba finanšu veselība Latvijā ir katram ceturtajam iedzīvotājam.

Salīdzinot indeksa un iedzīvotāju pašnovērtējuma rezultātus, secināts, ka cilvēki savas finanšu zināšanas vērtē augstāk, nekā tās ir patiesībā. Puse Latvijas iedzīvotāju norāda, ka tiem ir nepieciešamās zināšanas, lai veiksmīgi tiktu galā ar naudas lietām.

Vienlaikus 43% atzīst, ka saskaras ar grūtībām segt ikdienas tēriņus, viņiem nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas ģimenes finanses. Lielākais klupšanas akmens, pēc aptaujas datiem, ir uzkrājumi vismaz trīs mēnešu ienākumu apmērā - pienācīgs "finanšu drošības spilvens" Latvijā ir 19% iedzīvotāju, kamēr Igaunijā un Lietuvā tāds ir 35% un 29% iedzīvotāju. Tāpat gandrīz puse iedzīvotāju ar maziem ienākumiem norādījuši, ka viņu izdevumi parasti ir lielāki par ienākumiem.

Finanšu veselība Latvijā ir vērtējama kā samērā vāja, norāda Jansons.

Viņš arī pauž, ka nevar viennozīmīgi apgalvot, ka pie tā vainojams tikai zināšanu trūkums - finanšu zināšanas Baltijā kopumā ir labākas par finanšu iespējām, tomēr cilvēki savas finanšu zināšanas nereti pārvērtē. Visvājākās zināšanas Latvijas iedzīvotājiem ir jautājumos par vērtspapīriem, arī izpratne par kredīta atmaksas ilguma ietekmi uz kopā samaksātajiem procentiem par aizņēmumu nav visai liela.

Finanšu veselības indekss vīriešiem Latvijā ir augstāks (47 punkti) nekā sievietēm (41 punkts), un līdzīga situācija vērojama arī pārējās valstīs. Viens no iemesliem - joprojām pastāv atšķirības starp abu dzimumu ienākumiem, sievietēm tie ir zemāki. Sieviešu vidū īpaši liela nedrošība valda arī par spēju patstāvīgi tikt galā ar finansiālas dabas izaicinājumiem - trešdaļa sieviešu atzīst, ka finanšu jomā ir atkarīgas no kāda cita. Vīrieši šādu viedokli pauduši daudz retāk.

Tāpat īpašu satraukumu par finansēm izjūt gados jauni cilvēki - viņiem trūkst nepieciešamo zināšanu un prasmju, lai tiktu galā ar izaicinājumiem. Kopumā Latvijas iedzīvotāju vidū vērojama liela nedrošība par finansiālo stāvokli - katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jūtas drošs par savām naudas lietām. Visbiežāk iedzīvotāji savu finanšu drošību vērtē kā viduvēju.

Jansons norāda, ka finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek. Nauda izraisa stresu teju pusei Latvijas iedzīvotāju.

Pētījums "Ceļš uz finansiālu labklājību" veikts 2023.gada janvārī pētījumu aģentūras "Kantar Sifo" platformā, aptaujājot 4000 interneta lietotāju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.