Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Ekonomika

Finanšu izlūkošanas dienests pērn saņēmis vairākus tūkstošus aizdomīgu darījumu ziņojums

© f64.lv, Nora Krevnera

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pagājušajā gadā ir saņēmis 6384 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2021.gadā. Tāpat 2022.gadā FID ir iesaldējis 357 miljonus eiro, tostarp 98% jeb 351 miljons eiro iesaldēts likvidējamajās kredītiestādēs.

FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis intervijā aģentūrai LETA stāstīja, ka līdz 2020.gadam saņemto ziņojumu skaits samazinājās, bet kopš 2021.gada atkal ir vērojams kāpums. Pēdējos gados aptuveni tūkstoti šajā kāpumā veido ziņojumi no likvidējamajām kredītiestādēm.

"Attiecīgi tur nav runa par aktuālām transakcijām un riskiem, bet par tiem riskiem, kas ir saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru, kāds mēs bijām līdz 2019.gada sākumam. Tagad lielākais izaicinājums ir strādāt ar lietām, kuras rodas tepat un noziedzīgie līdzekļi tiek ģenerēti Latvijā. Te galvenie riski ir saistīti ar nodokļu noziegumiem, korupciju, akcīzes preču nelikumīgu apriti, krāpšanu un tagad arī sankciju jautājumiem," stāstīja Platacis.

Viņš norādīja, ka par 99% FID atzinumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc tam tiek ierosināti kriminālprocesi. "No 357 miljoniem eiro, ko mēs pagājušajā gadā iesaldējām, 342 miljoni pēc tam jau ir tikuši arestēti. Par pārējo apjomu informācija vēl nav apkopota laika nobīdes dēļ," sacīja Platacis.

Viņš pauda, ka FID mērķis nākamo piecu gadu laikā ir 20-30 ļoti augsta riska vai sarežģītības pakāpes lietu gadā.

Runājot par iesaldēto līdzekļu apjomu, Platacis prognozēja, ka nākotnē tas būtiski kritīsies, ņemot vērā, arvien vairāk krimināllietas par likvidējamajās bankās esošajiem līdzekļiem tiek izskatītas tiesās.

"Ja mēs runājam par laiku, kad Latvija sevi pozicionēja kā reģionālo finanšu centru, tad tipiska situācija bija, ka nauda Latvijā ienāca, uzturējās te varbūt dienu, un tad tika pārskaitīta tālāk. Pārsvarā šī plūsma bija no Austrumiem uz Rietumiem. Ja šo naudu arī jau likvidējamās finanšu iestādēs neturēt iesaldētu, tā, visdrīzāk, ļoti ātri pazudīs gan no mūsu, gan Eiropas Savienības redzesloka. Līdz ar to nekas cits neatliek kā šo naudu iesaldēt un informāciju nodot tiesībsargājošajām iestādēm," skaidroja Platacis.

Savukārt arvien vairāk dienesta redzeslokā nonākot vietējiem finanšu noziegumiem, tik apjomīga līdzekļu iesaldēšana vairs nebūs vajadzīga, jo šajā gadījumā runa ne tik daudz ir par līdzekļiem bankas kontā, cik par nekustamajiem īpašumiem, transporta līdzekļiem, uz citiem ģimenes locekļiem norakstītiem īpašumiem un tamlīdzīgi, minēja Platacis.

"Tur nav tāda riska, ka šie līdzekļi vienā mirklī var pazust un tos vairs nevarēs piedzīt par labu cietušajiem vai valstij. Tādēļ mūsu iesaldēto līdzekļu apmērs, visdrīzāk, kritīsies, bet līdzekļu apmērs, kurus pēc tam atgūst tiesībsargājošās iestādes un tiesas, tik strauju kritumu nepiedzīvos," sacīja FID vadītājs.

Jautāts, kur pašlaik ir vērojama lielākā vietējo nelegāli iegūtu naudas līdzekļu aprite, Platacis norādīja, ka pašlaik notiek darbs pie nacionālā risku novērtējuma.

"Sākotnējie secinājumi daļā par draudiem ir, ka lielākos draudus rada ēnu ekonomika. Turklāt te runa nav par 100 eiro atalgojumu aploksnē, bet gan par liela mēroga darījumiem - pievienotās vērtības nodokļa karuseļiem, lielām shēmām. Tālāk seko korupcija, akcizētu preču nelikumīga aprite, krāpšana lielos apmēros, kā arī tagad būtiska sastāvdaļa ir sankcijas," atzina FID vadītājs.