Eiropas Komisija novērtējusi Latvijas sniegumu vienotā tirgus īstenošanā
Eiropas Komisija (EK) publicētajā ikgadējā vienotā tirgus ziņojumā un vienotā tirgus rezultātu pārskatā ir novērtējusi Latvijas sniegumu vienotā tirgus īstenošanā, vēsta Ekonomikas ministrija (EM).
Ziņojumos EK secinājusi, ka ir svarīgi nepārtraukti uzlabot vienotā tirgus darbību, jo tas joprojām ir galvenais instruments dažādu šķēršļu novēršanai Eiropā. Publicētie ziņojumi kļūs par pamatu turpmākām diskusijām starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par vienotā tirgus stiprināšanu un turpmāko darbu pie ekonomikas noturības un konkurētspējas.
EK atzinīgi novērtējusi Latvijas alternatīvā strīdu risināšanas centra "Solvit" darbību. Centrs palīdz risināt problēmas, kas radušās saistībā ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, preču savstarpējo atzīšanu, brīvību veikt uzņēmējdarbību, kā arī citām sūdzībām, kas saistītas ar kādas ES, Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas valsts iestādes rīcību.
Latvijas "Solvit" centrs 2022.gadā no uzņēmējiem un iedzīvotājiem pieņēma risināšanai 29 lietas un piekto gadu pēc kārtas tās visas 100% apmērā arī atrisinātas. Pēc pārskatā minētā, ES kopumā pārrobežu problēmas bija saistītas ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, sociālo apdrošināšanu, uzturēšanas tiesībām un diskrimināciju.
Tāpat EK augsti novērtējusi iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) darbību. IMI ir elektroniska sistēma, kas atvieglo informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm. Latvijai ir viens no labākajiem rezultātiem trijos rādītājos, tostarp apmierinātība ar atbildi (95%), atbildes saņemšanas laiks (93%) un iekļaušanās noteiktajos termiņos (89%). Šobrīd IMI pieejamas 67 administratīvās sadarbības procedūras 17 dažādās politikas jomās. Lai arī IMI galalietotājas ir valsts iestādes, ieguvēji no uzlabotās valsts iestāžu sadarbības ir uzņēmumi un iedzīvotāji, jo tā palīdz samazināt administratīvo slogu.
Pēdējo divu gadu laikā Covid-19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā un strauja jaunu un sarežģītu ES tiesību aktu pieņemšana ar īsiem to pārņemšanas termiņiem kavējusi ES dalībvalstīm savlaicīgi pārņemt ES tiesību normas. Kaut Latvija ir starp piecām dalībvalstīm, kurām ir zemākais pārkāpumu procedūru skaits, līdzās Dānijai, Igaunijai, Somijai un Horvātijai, vienlaikus EK secinājusi, ka laikā nepārņemto ES tiesību normu skaits Latvijā palielinājies par 2% salīdzinājumā ar 2020.gadu. Latvijas mērķis līdz nākamā gada pārskatam ir uzlabot nepārņemto ES tiesību normu skaitu Latvijā, nepārsniedzot 1%.
EK vienotā tirgus ziņojumā norāda uz piegādes ķēžu noturības problēmām un vajadzību risināt stratēģisko atkarību jautājumus, jo īpaši attiecībā uz kritiskajām izejvielām. Lai sasniegtu šo mērķi, ir svarīgi turpināt uzlabot pakalpojumu brīvu apriti un nodrošināt pietiekamu tehnoloģiju un prasmju līmeni ES. Vienlaikus atzinīgi tiek novērtēta šķēršļu samazināšana profesionālo pakalpojumu sniegšanā, profesionālās kvalifikācijas atzīšanā, valsts un privāto investīciju uzlabošanā, mazo un vidējo uzņēmumu un valsts atbalstā zaļai un digitālai pārejai, norāda ministrijā.
EK detalizēti izvērtējusi vienotā tirgus ieguvumus un tirdzniecības integrāciju kopš tā izveides 1993.gadā. 2022.gada jūnijā tirdzniecība ES veidoja 60% no kopējās ES tirdzniecības, kas liecina par tirdzniecības pieaugumu pēc Covid-19 pandēmijas.
Ministrijā norāda, ka tirdzniecības pieaugumu ietekmēja arī strauja digitālā pāreja. Vienlaikus EK saredz būtisku digitālo rīku un datu izmantošanas potenciālu, lai uzlabotu vienotā tirgus pārvaldību. Jaunas pieejas digitālo tehnoloģiju un e-pārvaldes risinājumi samazinās uzņēmumu un valsts pārvaldes iestāžu slogu un veicinās savstarpēju uzticēšanos.
Vienotā tirgus ziņojums ir ikgadējs EK dokuments.