Ja nenotiks kādas būtiskas fiskālās politikas izmaiņas, tad valsts parāds 2025.gadā stabilizēsies 40% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Valsts parāda līmenis šobrīd pēc nacionālās metodoloģijas ir 43%, pēc Eiropas metodoloģijas 41% no IKP, informēja ministrs.
Ašeradens skaidroja, ka parāda pārfinansēšana ir dinamisks process, kuru ietekmē parāda atmaksas apjoms attiecīgajā gadā. 2023.gadā pārfinansējamo parāda saistību apjoms ir apmēram 1,6 miljardi eiro. Šogad 10.janvārī tika veikts pirmais aizņemšanās darījums starptautiskajos finanšu tirgos 750 miljonu eiro apmērā.
"Mums šis darījums bija ļoti labs, ja salīdzina ar pārējām eirozonas dalībvalstīm. Mūsu parāda apjoms ir stabils, reputācija starptautiskajos tirgos laba un varam veiksmīgi aizņemties, bet jārēķinās, ka kopumā procentu likmes aug un aizņemšanās kļūst dārgāka," sacīja Ašeradens.
Finanšu ministrs piebilda, ka parāda apkalpošanas izmaksas pieaug, proti, ja pērn parāda apkalpošana maksāja 164 miljonus eiro, tad šogad tie būs jau gandrīz 200 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 334 miljoni eiro. Tas izdara spiedienu uz fiskālo telpu, sacīja Ašeradens.
Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.
Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.
2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.
Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.