Reirs: Šis ir neierasts budžets, jo iesniegts vēlāk nekā parasti
Saeimā pirmdien, 13.februārī, plānots lemt par valsts 2023.gada budžeta projekta nodošanu vērtēšanai komisijās, šodien preses brīfingā pēc budžeta projekta saņemšanas parlamentā pavēstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
Pirmdien Budžeta komisija turpinās nu jau oficiāli skatīt valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus, norādīja Reirs.
Plānots, ka 17.februārī Saeima šos likumprojektu skatīs konceptuāli jeb pirmajā lasījumā. Galīgajā lasījumā valsts 2023.gada budžeta projektu paredzēts izskatīt 8.martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1.aprīlī, skaidroja atbildīgās komisijas vadītājs.
Reirs atzīmēja, ka tas ir četros gados neierasts budžets, jo kā pēcvēlēšanu laika budžets iesniegts vēlāk nekā parasti. Iesniegto dokumentu sagatavošanā jau ir un būs jāturpina ievērot Latvijas un Eiropas Savienības visi nosacījumus, pauda deputāts.
Politiķis norādīja, ka Budžeta komisija jau iepriekš sākusi valsts budžeta skatīšanu uzklausot Finanšu ministrijas, neatkarīgo institūciju, Fiskālās disciplīnas padomes un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) un Reirs šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) parlamenta ēkā saņēma valsts budžeta projektu.
Budžeta projekts uz Saeimu tika atnests tradicionālajā budžeta portfelī. Ašeradens nolēmis atjaunot ilggadējo tradīciju budžeta dokumentus uz Saeimu nest vēsturiskajā ādas portfelī, nevis koka izstrādājumā, kuru pirms pusotra gada mēģināja ieviest toreizējais finanšu ministrs Reirs.
Valdība 7.februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.
Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.
Ašeradens valdības sēdē uzsvēra, ka 2023.gada valsts budžeta izdevumu daļa ir lielākā Latvijas vēsturē. Kopumā Latvijas valsts budžetos līdz šim izdevumi ir bijuši 162 miljardu eiro apmērā.
Preses konferencē pēc valdības sēdes Ašeradens sacīja, ka budžets sagatavots pēc makroekonomiskajām prognozēm, kuras tapušas lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr šī gada janvāra un februāra sākuma situācija "rada labu pamatu domāt, ka šis budžets izpildīsies", teica Ašeradens.
2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.
Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,197 miljardu eiro un 4,083 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2022.gadu ir 697,9 miljoni eiro jeb 20,6%.
Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka šoreiz budžetā nebūs paredzētas "deputātu kvotas" jeb iespējas deputātiem paredzēt salīdzinoši nelielas summas dažādu lokāla mēroga projektu īstenošanai.