Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.
Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.
"Kopumā finanšu sektora uzraugu darbs ar katru gadu kļūst plašāks, tāpēc nesen notikusī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrācija Latvijas Bankā ir papildu iespēja koncentrēt resursus un zināšanas, lai nodrošinātu efektīvu Latvijas finanšu sektora uzraudzību un attīstību," uzsver Purgaile.
Šim gadam noteiktas piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes - makroekonomiskie un ģeopolitiskie riski, operacionālā un finanšu noturība, pārejas riski, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) un sankciju riski, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju aizsardzība.
Prioritātes ietver fokusu uz Krievijas kara Ukrainā ietekmes vērtējumu un ar to saistītā procentu likmju un inflācijas pieauguma ietekmi uz aktīvu vērtības izmaiņām. Tāpat tiks vērtēta finanšu sektora noturība pret krīzēm, analizējot kredītriska un citu risku pārvaldību. Vienlaikus tiks vērtēti arī pārejas riski un biznesa modeļu transformācija.
Šogad Latvijas Banka plānojusi 11 pārbaudes NILLTPF novēršanas un sankciju jomā, trīs pārbaudes informācijas tehnoloģiju jomā, savukārt prudenciālās uzraudzības jomā plānotas 26 pārbaudes, kā arī papildus tām Latvijas Bankas uzraudzības eksperti piedalīsies Eiropas Centrālās bankas pārbaudēs.
Segmentu dalījumā 2023.gadā 19 pārbaudes plānotas bankās, divas pārbaudes - apdrošināšanas sektorā, viena pārbaude - pensiju jomā, četras - ieguldījumu jomā, četras - centrālajā vērtspapīru depozitārijā un regulētā tirgus organizētājā, četras - maksājumu pakalpojumu jomā, trīs - ieguldījumu brokeru sabiedrībās un trīs - kooperatīvajās krājaizdevu sabiedrībās.
Purgaile skaidro, ka 2022.gadā tika noteiktas plašas jauna veida starptautiskās sankcijas pret Krieviju. Latvijas finanšu sektors demonstrēja spēju operatīvi tās piemērot, identificējot personas, kurām noteiktas sankcijas, un uzņēmumus, kurus kontrolē šādas personas, un iesaldējot 83 miljonus eiro.
Purgaile norāda, ka 2023.gadā saglabāsies izaicinājumi, kas saistīti ar spēju pārvaldīt sankciju apiešanas riskus, vienlaikus saglabājot uz riskiem balstītu pieeju. Lai finanšu tirgus dalībnieki nepieņemtu radikālus riska mazināšanas lēmumus, atsakoties apkalpot noteiktu ģeogrāfisko reģionu vai klientus, būtiska loma ir arī pašu klientu, kas strādā paaugstināta sankciju riska reģionos vai segmentos, izpratnei un iekšējo kontroles sistēmu sankciju jomā efektivitātei.
Pērn FKTK kopumā veica 41 klātienes pārbaudi, tostarp 15 - kredītiestādēs, četras - apdrošināšanas un pensiju sektorā, sešas - ieguldījumu pakalpojumu jomā, deviņas - ieguldījumu brokeru sabiedrībās, četras - maksājumu un e-naudas iestādēs un trīs - kooperatīvajās krājaizdevu sabiedrībās. Papildus FKTK uzraudzības eksperti piedalījās arī Eiropas Centrālās bankas pārbaudēs tās tiešajā uzraudzībā esošajās kredītiestādēs.
Vērtējot pārbaužu rezultātus, secināts, ka kredītiestādes pagājušā gada laikā ir fokusējušās uz iepriekš konstatēto trūkumu novēršanu iekšējās kontroles sistēmās un risku pārvaldības jomā. Kopumā Latvijā ir samazinājies kredītiestāžu ar augstu ienākumus nenesošo kredītu rādītāju skaits.
Latvijas Bankas pārstāvji norāda, ka kredītiestādēm ir jāturpina darbs pie risku pārvaldības ietvara un tā efektivitātes pilnveidošanas, jo 2022.gadā veiktajās klātienes pārbaudēs tika identificēti trūkumi kredītriska pārvaldīšanas jomā, kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā, kolektīvo uzkrājumu veidošanas procesos, iekšējās pārvaldības un atsevišķu risku vadības jomā.
Apdrošināšanas sabiedrību, privāto pensiju fondu un ieguldījumu pārvaldītāju pārbaudēs tika konstatēts, ka kopumā iekšējās kontroles sistēma atbilst to darbības profilam, taču atsevišķi uzlabojumi nepieciešami jomās, kas saistītas ar iekšējo auditu, pensiju plānu administrēšanu, ārpakalpojumiem, kā arī interešu konfliktu pārvaldību. Pārējos segmentos veiktajās klātienes pārbaudēs tika identificēti trūkumi atsevišķu risku pārvaldībā.
Pārbaužu rezultāti NILLTPF riska pārvaldības jomā liecina, ka kopumā finanšu iestādes ir būtiski pilnveidojušas šā riska noteikšanas sistēmas, lai pēc iespējas precīzāk identificētu klientam un tā izmantotajiem produktiem piemītošo risku. Šo sistēmu attīstību nepieciešams turpināt, lai nostiprinātu uz riskiem balstītu pieeju, kas paredz, ka resursi primāri tiek veltīti augstāku risku pārvaldībai un tiek mazināts administratīvais slogs jomās, kurās riski ir zemāki. NILLTPF novēršanas jomas pārbaudēs trūkumi visbiežāk tika konstatēti attiecībā uz darījumu uzraudzības sistēmu efektivitāti un spēju klientu izpētes secinājumus vērtēt visaptveroši.
FKTK 2022.gadā uzdeva finanšu institūcijām noteiktā termiņā veikt konkrētus pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai, un pēc integrācijas Latvijas Banka uzrauga to izpildi.