''Swedbank'' vadītājs apliecina ilgtermiņa interesi par Latviju

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) šodien, 5.oktobrī, darba vizītes Zviedrijā ietvaros, tikās ar "Swedbank" prezidentu Maiklu Volfu (Michael Wolf), kuras laikā pārrunāja situāciju Latvijas ekonomikā un "Swedbank" nākotnes plānus Latvijā. Pasākumā piedalījās arī "Swedbank" Latvijā valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Tikšanās laikā A.Kampras uzsvēra, ka pēdējo 2-3 mēnešu laikā situācija Latvijas ekonomikā ir stabilizējusies, pateicoties gan ārējiem faktoriem, gan arī valdības īstenotai politikai ekonomikas stabilizācijai un nākotnes izaugsmei. Ministrs atzina, ka pašlaik lielākie izaicinājumi valdībai ir valsts budžeta 2010.gadam pieņemšana, sociālās stabilitātes nodrošināšana un nodarbinātības veicināšana; savukārt ekonomikas atlabšanai, sevišķi eksporta nozarēm, būtisks nosacījums ir banku kreditēšanas atjaunošana, informē Ekonomikas ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Swedbank prezidents M.Volfs tikšanās laikā uzsvēra, ka Swedbank ir ieinteresēta, lai Baltijas valstu ekonomikas pēc iespējas ātrāk atveseļotos un atsākas to izaugsme, jo bankai ir ilgtermiņa interese strādāt Baltijas valstu tirgū, t.sk. Latvijā. Pašlaik banka fokusējas uz problemātisko kredītu jautājumu risināšanu, tomēr tai pašā laikā M.Volfs apliecināja, ka Swedbank turpina arī biznesa kreditēšanu Baltijas valstīs.

Banka joprojām gatava kreditēt labus projektus, sevišķi uz eksportu orientētus, bet galvenais izaicinājums gan bankai, gan komersantam ir rast līdzsvaru starp uzņēmēja ekspektācijām (gaidām) un bankas vēlēšanos kreditēt projektu, jo bankas to vērtē gan pēc tā ilgtermiņa perspektīvas, gan pēc uzņēmēja spējas atdot aizdotos līdzekļus. Banka velētos, lai tiktu piedāvāti vairāk patiešām labu projektu, ko tā labprāt atbalstītu. Tāpat banka būtu gatava piedāvāt arī jaunas programmas, kas būtu orientētas uz mikro un mazo uzņēmumu kreditēšanu un jaunu uzņēmumu kreditēšanu, kā arī īstenot sabiedrības izglītošanas programmas par uzņēmējdarbību. ''Mēs joprojām fundamentāli ticam Baltijas valstu nākotnei un vēlamies piedalīties Baltijas valstu ekonomikas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Mēs vēlamies Jums palīdzēt un piedāvājam Jums savu pieredzi un zināšanas,'' uzsvēra M.Volfs.

A.Kampars atzinīgi novērtēja Swedbank ieceres un pauda tām pilnīgu atbalstu. ''Ja Jūs Latvijā nāksiet klajā ar šādām programmām, mēs tās noteikti atbalstīsim, jo šis virziens sakrīt ar mūsu plāniem un iecerēm panākt ekonomisko attīstību, veicinot mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstību valstī,'' atzina A.Kampars.

Rīt, 6.oktobrī, A.Kampars turpinās savu vizīti Zviedrijā un apmeklēs ''Soderenergi'' koģenerācijas staciju un ''Hammarby Sjöstad'' eko-pilsētu. Savukārt, plkst. 14.00 ekonomikas ministrs atklās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sadarbībā ar LR vēstniecību Zviedrijā rīkoto Latvijas Investīciju forumu, kurā piedalīsies Latvijas uzņēmēji un Latvijā jau investējoši Zviedrijas uzņēmēji, lai informētu citus Zviedrijas uzņēmējus par investīciju iespējām Latvijā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais