Amatieršķirņu sēklu tirgus draud izzust
 

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos un Latvijas nacionālajā likumdošanā ietvertajām normām sēklu tirdzniecības vietās atļauts tirgot tikai Latvijas vai ES kopējos šķirņu katalogos iekļautās šķirnes.

Latvijā audzē aptuveni 200 dažādu tomātu šķirņu, taču Latvijas augu šķirņu katalogā ir iekļautas tikai četras. Kivi tomāti, aprikožu tomāti un virkne citu eksotisku tomātu šķirņu, kurus labprāt audzē dārzkopības entuziasti Latvijā, nav atrodamas ne vienā, ne otrā katalogā. Līdz ar to apdraudēta gan šo, gan arī daudzu citu nekomerciālu šķirņu dārzeņu audzēšana Latvijā.

Jaunais gads zemnieku saimniecībā Neslinko atnāca ar šokējošu prasību – atsaucoties uz ES direktīvu, uzņēmumam lika pārtraukt pašaudzēto sēklu tirdzniecību, līdz ar to pārvelkot svītru 32 gadu darbam, veidojot tomātu, gurķu, ķirbju un citu dārzeņu sēklu kolekciju. Latvijā ir četras piecas lielākas saimniecības un vairāki desmiti mazu saimniecību, kas nodarbojas ar dārzeņu sēklu audzēšanu un kuras skar šīs ES un Latvijas likumdošanas prasības. Taču minētos ierobežojumus izjutīs ne tikai audzētāji. Piemājas saimniecību, mazdārziņu vai citu zemes pleķīšu īpašniekiem, kuri vēlas audzēt melnus, baltus vai zaļus tomātus, neparastas formas ķirbjus vai citu dārzeņu eksotiskas šķirnes, sēklas nāksies meklēt zem letes vai pasūtīt ārzemēs, kamēr šīs šķirnes netiks iekļautas Latvijas vai ES kopējā augu šķirņu katalogā. Pasaulē ir vairāk nekā 3000 tomātu šķirņu, Latvijā piemājas saimniecībās un mazdārziņos audzē aptuveni 200 šķirnes.

Savukārt Latvijas augu šķirņu katalogā ir iekļautas vien četras – "Jūrmala", "Kondīne uzlabotā", "Tīraine", "Pūres konservu". Arī gurķu šķirnes Latvijas katalogā ir tikai četras – "Dindoņa zaļie ķekaru", "Grīvas", "Pūres 70", "Sprīdītis". Un arī pēc gurķu, ķirbju, sīpolu un citu dārzeņu sēklām pieprasījums Latvijā ir daudz plašāks nekā šajos katalogos reģistrētās šķirnes.

Cer uz jaunu šķirņu reģistrāciju

Zemkopības ministrija skaidroja, ka saskaņā ar 2010. gada nogalē pieņemtajiem grozījumiem Sēklu aprites likumā valdībai tika dots uzdevums pieņemt attiecīgus MK noteikumus. Valdība 11. janvārī akceptēja MK noteikumus Noteiktos apstākļos audzējamas dārzeņu šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumi, un 15. janvārī tie stājās spēkā. Pēc Zemkopības ministrijas vērtējuma, šīs likumdošanas izmaiņas būtiski neietekmēs sēklu tirgu.

"Salīdzinot ar līdzšinējo kārtību, praktiski jau nekas nemainās. Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu pielikumā ir noteiktas tās dārzeņu sugas, kuru šķirņu sēklas var oficiāli tirgot tikai tad, ja attiecīgā šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas kopējā dārzeņu šķirņu katalogā. Ja, piemēram, aprikožu tomāti vai kivi tomāti nav iekļauti šajos katalogos, tad šīs šķirnes oficiāli tirgot nedrīkst. Šāda kārtība jau pastāv no 2004. gada 1. maija," Neatkarīgajai skaidroja ZM Lauksaimniecības departamenta lauksaimniecības resursu nodaļas vecākais referents Gints Lanka.

Savukārt līdz ar jaunajām izmaiņām likumdošanā ZM cer, ka pieaugs oficiālajai tirdzniecībai atļauto šķirņu klāsts, lielākoties uz ārzemju šķirņu rēķina.

"Latvijā dārzeņu selekcija jau praktiski nenotiek apmēram 30 gadus, un ir maza ticamība, ka no Latvijas puses šādas dārzeņu šķirnes varētu tikt iekļautas katalogā. Cita lieta ir, piemēram, Holande, Vācija, Polija, kur aktīvi notiek dārzeņu šķirņu selekcija, un ļoti iespējams, ka šīs valstis varētu iekļaut lielu nekomerciālo šķirņu klāstu katalogā," teica G. Lanka.

Arī Kurzemes sēklas, kas ir viens no lielākajiem sēklu pārdevējiem Latvijā, likuma izmaiņas vērtē pozitīvi. Kurzemes sēklu realizācijas daļas vadītāja Ināra Birgere Neatkarīgajai uzsvēra, ka līdz ar likuma izmaiņām palielināsies sēklu šķirņu klāsts, kuras drīkstēs tirgot mazumtirdzniecībā, un līdz ar to arī Latvijas dārzkopjiem būs plašākas izvēles iespējas. "Daļa dārzeņu audzētāju Latvijā ir konservatīvi un audzē lielākoties tikai pārbaudītas vērtības, taču neapšaubāmi ir daļa entuziastu, kuri vēlas audzēt melnus, zaļus, oranžus tomātus un citu dārzeņu neparastākas šķirnes," Neatkarīgajai sacīja I. Birgere.

Dārgs pasākums

Lai varētu pārdot tādu šķirņu sēklas, kas nav ne Latvijas augu šķirņu katalogā, ne Eiropas Savienības kopējā dārzeņu šķirņu katalogā, sēklaudzēšanas entuziastam vai uzņēmumam šī šķirne ir jāiekļauj kādā no šiem katalogiem. Tiesa, nekomerciālām šķirnēm ir paredzētas atvieglotas prasības, taču arī to izpildīšana prasa vairākus gadus un ne mazums līdzekļu. Šķirnei ir jāveic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes (AVS) pārbaude, kas parasti ilgst divus gadus un maksā vairākus simtus eiro. Valsts nodeva par šķirnes iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā ir 12 lati.

"Tā kā manā kolekcijā ir vairāk nekā 200 tomātu šķirņu, kā arī gurķi, ķirbji un citi dārzeņi, veikt šo šķirņu reģistrāciju man ir nereāli. Sēklas ir nelielos apjomos, dažas tiek pārdotas labi ja desmit paciņas gadā. Līdz ar to izdevumi vienas šādas šķirnes reģistrācijai ir nesamērīgi lieli. Turklāt arī dārzeņkopībā, tāpat kā citās jomās, valda mode, un ir šķirnes, kas ir gadu desmitiem populāras, piemēram, tomāti "Vērša sirdis", un ir tādas, kas neiepatīkas audzētājiem," stāstīja E. Bražūne.

Šķirņu kolekcijas

Tā kā pat nekomerciālām šķirnēm atvieglotās prasības ir dārgas un izpildāmas vairāku gadu garumā, visticamāk, tuvākajā laikā viss plašais Latvijā līdz šim pieejamais nekomerciālais šķirņu klāsts netiks iekļauts Latvijas augu šķirņu katalogā vai ES kopējā augu šķirņu katalogā. Šobrīd, iespējams, vienīgā iespēja tikt pie Latvijā iegūtām eksotisku tomātu, gurķu un citu dārzeņu šķirņu sēklām ir vienoties ar dārzeņu sēklu kolekcijas īpašnieku par abpusēji izdevīgiem noteikumiem. Un Neslinko pieder viena no plašākajām tomātu kolekcijām Latvijā, kas veidota un uzturēta vairāk nekā 30 gadu garumā.

Ik gadu Latvijas Dabas muzejā tiek rīkota tomātu izstāde. Tomātu audzēšanas entuziasti, kas piedalīsies šajā izstādē, jau esot brīdināti, ka sēklas pārdot nedrīkstēs. "Cilvēki atnāks, apskatīsies un dosies mājās vīlušies, jo sēklas no demonstrētā šķirņu klāsta nopirkt nevarēs. Neraugoties uz jaunajām likuma nomām, mēs kā uzņēmums izdzīvosim, jo varam turpināt nodarboties ar stādu audzēšanu, taču dārzkopjiem šie ierobežojumi laupīs iespēju iegādāties Latvijā iegūtas eksotisko šķirņu sēklas," sacīja E. Bražūne.