Latvijā 63% patērētāju atzinuši, ka šogad ir sliktākā finansiālajā situācijā nekā pirms gada, liecina Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ikgadējais pētījums "Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums 2022".
Kompānijā atzīmē, ka tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm - Igaunijā savu situāciju kā sliktāku novērtējuši 61% respondentu, bet Lietuvā 54% respondentu, kamēr Eiropā vidēji 59% iedzīvotāju ziņo par savas finansiālās labklājības pasliktināšanos.
Vienlaikus 68% Latvijas patērētāju norāda, ka patlaban jūtas nedrošāk nekā pandēmijas gados, bet kopumā Eiropā 61% eiropiešu zaudējot optimismu par gaidāmo nākotni.
Starp faktoriem, kas satrauc Latvijas iedzīvotājus, pirmajā vietā ir enerģijas (91%) un pārtikas (90%) cenas. Tāpat bažas rada arī augošās kredītu procentu likmes (62%), kā arī uztraukums par bezdarbu (71%) un jauniem Covid-19 ierobežojumiem (55%).
"Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika skaidro, ka optimisms, kas valdīja pagājušā gadā īsi pēc pandēmijas, nebija ilgstošs. "Jaunie ģeopolitiskie un ekonomiskie satricinājumi šobrīd ietekmē ikviena cilvēka labklājību, būtisku iespaidu atstājot ne tikai uz mazāk nodrošināto sabiedrības daļu, bet arī uz tā saucamo "vidusslāni", kuram pandēmijas laikā bija iespēja veidot uzkrājumus".
Tāpat viņa norādīja, ka augošo izmaksu ietekmē iedzīvotāji ir spiesti atteikties no dažādiem izklaides un atpūtas tēriņiem, samazināt naudas ziedojumus labdarībai, kā arī daudz mazāk līdzekļu atvēlēt uzkrājumiem.
Pēc Valeikas teiktā, "jaunāki patērētāji izjūt īpašu ietekmi uz savu sociālo dzīvi un daudz biežāk nekā gados vecāki patērētāji plāno izmantot līzinga jeb "pērc tūlīt/maksā vēlāk" iespējas, lai segtu pieaugošās izmaksas un vienlaikus pilnībā neierobežotu savu sociālo dzīvi. Šis ir ieradums, kas nākotnē var izraisīt parādu problēmas".
Latvijā 68% iedzīvotāju jau veic vai plāno veikt izmaiņas savos ikmēneša naudas tērēšanas paradumos - 61% iepērkas atlaižu vai zemo cenu veikalos, 57% samazinājuši sociālās aktivitātes, 37% plāno tērēt mazāk naudas dāvanām, 24% samazinās uzkrājumu veidošanu, bet 20% ziedos mazāk vai nemaz labdarībai.
Savukārt 40% Latvijas patērētāju prognozē, ka, pieaugot enerģijas cenām, turpmāko 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ viņi varētu kavēt vismaz vienu komunālo pakalpojumu rēķinu, bet 33% respondentu paredz, ka nākamajā gadā būs spiesti kavēt dažus zemākas prioritātes rēķinus, lai apmaksātu savus būtiskos izdevumus.
Salīdzinot ar kaimiņu valstīm, Lietuvā rēķinu kavēšanu nākotnē paredzēja 22% iedzīvotāju, Igaunijā - 23%, bet vidēji Eiropā - 29%.
"Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums 2022" ir balstīts uz pētījumu, ko vienlaikus 24 Eiropas valstīs 2022.gada jūlijā un augustā veica starptautiska pētījumu kompānija "Longitude", "Financial Times" grupas uzņēmums, apkopojot iegūtos datus no 24 011 patērētāju, kas galvenokārt vai daļēji atbild par finanšu un maksājumu jautājumiem savā mājsaimniecībā.
