Apstrādes rūpniecības komersanti varēs pretendēt uz divu miljonu eiro lielu valsts atbalstu

© f64.lv, Kaspars Krafts

Valdība otrdien apstiprināja noteikumu projektu, kas paredz, ka apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ varēs pretendēt uz valsts atbalstu.

Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu agresijas rezultātā ir būtiski ietekmēta energoapgādes drošība un būtiski pieaugušas izmaksas saistībā ar energoresursiem. Esošā situācija liecina, ka 2022.gada rudens daudziem uzņēmumiem var būt izšķiroša ne tikai energoizmaksu segšanai, bet arī lēmumiem par turpmāku darbības attīstību.

Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā enerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs, tāpēc šobrīd ir būtiski koncentrēt atbalstu ar mērķi, lai pārvarētu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu pretpasākumu radītās sekas un nodrošināt ražojošajiem komersantiem pagaidu risinājumu to darbības stabilizēšanai un noturēšanai, tostarp novērstu riskus darbinieku atlaišanai.

Grants energoresursu izmaksu pieauguma kompensēšanai būs pieejams energoietilpīgajiem komersantiem, kuru saimnieciskā pamatdarbība ir apstrādes rūpniecība.

EM norāda, ka, lai saņemtu grantu energoresursu izmaksu pieauguma kompensēšanai, atbalsta saņēmēja jeb komersanta energoresursu izmaksām jāveido vismaz 3% no kopējām saimnieciskās darbības izmaksām. Kā arī grantam varēs pieteikties, ja kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021.gadā bija vismaz 500 megavatstundas vai kopējais dabasgāzes patēriņš 2021.gadā bija vismaz 500 megavatstundas.

Maksimālais kopējais granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam nepārsniedz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām un kopā atbalsts nepārsniedz divus miljonus eiro vienam komersantam.

Komersants var pieteikties vienam no energoresursu izmaksu kompensēšanas pasākumam vai abiem kopā, bet kopējais atbalsts nevar pārsniegt divus miljonus eiro.

Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem.

Atbalstam komersants varēs pieteikties līdz 2022.gada 17.novembrim par visu periodu kopā vai konkrētiem mēnešiem, kad konstatēts izmaksu pieaugums.

EM norāda, ka uz atbalstu nevarēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī personām no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem ir izšķiroša ietekme, tostarp kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijai vai Baltkrievijai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru, kā arī biedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.

Atbalsts pieejams par laikposmu no šā gada 1.februāra līdz 31.decembrim.

Paredzēts, ka MK noteikumu projekts stājas spēkā ar dienu, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas (EK) lēmums par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Pēc EK lēmuma pieņemšanas, EM paredzēts nosūtīt attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ekonomika

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.