Latvijas valdībai ir jāturpina iesāktās reformas, šodien tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL) atzinis Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta vecākais līdzstrādnieks Anderss Oslunds.
Olsunds atzīmējis, ka budžeta izdevumu samazināšana valdībai ir jāveic pēc iespējas ātrāk, tādējādi nākotnē nebūs jāparedz tālāki samazinājumi, kā arī valdībai ir aktīvi jāskaidro savi lēmumi gan sabiedrībai, gan starptautiskajiem aizdevējiem.
Olsunds norādījis, ka Latvijas valdībai ir jāturpina izvērtēt iespējamo nodokļu paaugstināšanu, lai nodrošinātu budžeta ieņēmumu palielināšanu.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Kristīne Šalme, kā vienu no nodokļu veidiem Oslunds minējis nekustamā īpašuma nodokli, kas ir atbalstāms un Latvijā jāievieš.
Lai gan ekonomists uzskata, ka arī progresīvais ienākuma nodoklis būtu viens no tiem, ko valdībai vajadzētu ieviest, tomēr grūtības ar šāda nodokļa iekasēšanu ir pietiekami pamatots arguments, lai patlaban tādu Latvija neieviestu.
Dombrovskis tikšanās laikā informējis Oslundu par valdības paveikto budžeta samazināšanas jomā, norādot uz nozīmīgiem publiskā sektora algu samazinājumiem, kas sasniedz 40%.
Premjers uzsvēris, ka sarunās ar starptautiskiem aizdevējiem valdība stingri iestāsies pret tālāku algu samazināšanu arī tāpēc, ka tā ir bijusi spiesta ne tikai samazināt algas, bet arī atbrīvot no darba lielu skaitu darbinieku.
Ministru prezidents norādījis, ka, lai gan ir ekonomiski pamatoti argumenti turpmākai budžeta samazināšanai, tomēr valdībai ir jāņem vērā tiesiskās paļāvības princips un, būtiski samazinot sociālās garantijas, iedzīvotājos būs sajūta, ka nav jēgas maksāt nodokļus.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī sociālā budžeta aspekti, tostarp iespēju mazināt sociālā budžeta slogu un pensijas vecuma palielināšanu.
Oslunds norādīja, ka veselības un izglītības nozaru reformas ir ļoti svarīgas un nepieciešamas. Taču valdībai ir ļoti svarīgi nodrošināt plašu informāciju par reformām, skaidrojot to nepieciešamību un ieguvumus.
Ekonomists atzinis, ka būtiski šajās nozarēs rūpēties, lai būtu profesionāli darbinieki un piemērotas tehnoloģijas. Jāizvairās no pārāk lieliem budžeta tēriņiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanā.
Runājot par iespējamo lata devalvāciju, Oslunds uzsvēris, ka valdības būtiskākais darbs ir nodrošināt diskusiju par ieguvumiem un zaudējumiem - šai diskusijai ir jābūt pilnīgi atklātai, jo iespējamie risinājumi ir dažādi un par tiem ir jārunā.
Oslunds paudis uzskatu, ka Latvijā ir veikti būtiski iedzīvotāju ienākumu samazinājumi, tāpēc ir apšaubāma nacionālās valūtas kursa koridora paplašināšanas pret eiro lietderība.
Dombrovskis uzsvēris, ka šīs diskusijas kontekstā ir būtiski turpināt sarunas par ātrāku eiro ieviešanu Latvijā.
Oslunda skatījumā, viena no sarežģītākajām problēmām Latvijā ir demogrāfiskie rādītāji un darbaspēka aizplūšana no valsts, kas brīva darbaspēka kustības apstākļos ir ļoti sarežģīts jautājums.
Ekonomists sarunas laikā arī norādījis uz to, ka Latvijas valdībai ir jāpievērš liela uzmanība korupcijas jautājumiem, kas var būtiski pieaugt krīzes apstākļos.
Sarunas noslēgumā Oslunds paudis pārliecību, ka, redzot valdības apņēmību un reformu kursu, Latvijas ekonomiskā situācija tuvākā laikā uzlabosies.