Reirs un Bondars aicina ministrijas atteikties no nereālajiem finanšu pieprasījumiem

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Nepieciešams rast risinājumu ļoti sliktajai pieejai, ka ministrijas valsts budžeta sagatavošanā pieprasa finansējumu "uz velna paraušanu" jeb vairākkārtīgi pārsniedzot pieejamo līdzekļu apjomu, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Šo jautājumu sēdes sākumā aktualizēja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP), kurš norādīja, ka pašlaik ministrijas strādā kā savas jomas arodbiedrības, kuras iesniedz pieprasījumus, kas pārsniedz budžeta iespējas. Pēc tam Finanšu ministrijai (FM) nākas samierināties ar apzīmējumu "ļaunā" FM, kura ar "skalpeli un cirvi" nogriež attiecīgos prasījumus, situāciju publiskajā telpā iezīmēja politiķis, norādot, ka ministrijām tas dod iespēju paust, ka naudu prasīja, bet "redziet, mūsu ieceres netika ņemtas vērā".

Budžeta komisijas vadītājs pauda, ka šī situācija būtu jāmaina un ministrijām turpmāk jāstrādā nevis kā arodbiedrībām, bet kā politikas veidotājām un realizētājām - tas nodrošinātu daudz profesionālāku procesu.

Bondars tāpēc rosina makroekonomisko rāmi, tajā skaitā, jautājumu par nepieciešamajiem izdevumiem skatīt pavasarī, kad Saeimā varētu arī notikt ekonomikas un finanšu debates. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis arī pauda atbalstu šādu "Jāņu debašu" rīkošanai jūnijā.

Finanšu ministrs Reirs vēra uzmanību, ka šogad fiskālā telpa jeb pieejamie papildus līdzekļi bija lielāki kā jebkad - 300 miljoni eiro. Parasti šī summa ir 150 līdz 200 miljoni eiro, vienā no pēdējiem gadiem arī 80 miljoni eiro, stāstīja ministrs.

Reirs norādīja uz lielo atšķirību starp fiskālās telpās iespējām un to, ka ministrijas dažādos gados pieprasījušas no miljarda līdz diviem miljardiem eiro jeb "ideālo redzējumu", bet "ļaunā FM nedod šos līdzekļus". Taču ministrs uzsvēra, ka FM "nedrukā naudu" un ka Finanšu ministrijai nav iespējams piešķirt līdzekļus, kuru nav.

Reirs skaidroja, ka šāda ministriju pieeja ar nereālu naudas summu prasīšanu ir veidojusies no nelāgās pieredzes sadarbībā ar Valsts kontroli (VK) tālākā pagātnē. VK esot atradusi kādus trūkumus ministrijas darbībā un prasījusi, kāpēc tā nav prasījusi līdzekļus risinājumu rašanai. Savukārt tagad esam situācijā, ka ministri un ministrijas arī prasa līdzekļus "uz velna paraušanu", pauda politiķis.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka viens no risinājumiem līdzekļu atrašanai būtu, ka nozarei, kura grib īstenot jaunus projektus, būtu jāpārskata vecie projekti. "Neticu, ka visi 30 gadus vecie projekti ir vajadzīgi," pauda politiķis, norādot, ka šogad budžetā iegūti vairāk nekā 150 miljoni eiro no veco projektu pārskatīšanas.

Komisijas sēdē šodien tika spriests par iespējamiem uzlabojumiem valsts budžeta pieņemšanas procesā.

Ekonomika

Ar likumu noteiktais aizliegums no nākamā gada 1.janvāra aizliegt elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, rada bažas par nelegālā tirgus apjoma pieaugumu. Kā Nacionālā kontrabandas problemātikas forumā “Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi” norādīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, šie lēmumi ir pareizi, bet tie ir pārāk populistiski, jo nav pretim nolikti kontroles mehānismi.

Svarīgākais