Šodien Aigars Krūms, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, brīdonot, ka atteikšanās no valsts pārvaldes darbinieku veselības apdrošināšanas polisēm nebūs tik viegla kā domā valdība.
Vētulē teikts: neapšaubot to, ka rezolūcijas pamatā, acīmredzot, ir bijuši racionāli šādu uzdevumu nepieciešamības apsvērumi, tomēr kā apdrošināšanas nozares profesionāļi, kas vienīgie šajā nozarē pārstāv klienta intereses, vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz šādiem apstākļiem.
Valsts budžeta līdzekļu trūkuma apstākļos no ekonomiskā viedokļa viegli saprotams ir Jūsu noteiktais aizliegums slēgt jaunus veselības apdrošināšanas līgumus un dotais uzdevums pārtraukt uzsāktās iepirkumu procedūras. Tas patiešām ļaus ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus. Taču tas vienlaikus padarīs valsts pārvaldes iestāžu darba vietas ievērojami mazāk konkurētspējīgas kopējā darba tirgū, īpaši ņemot vērā jau būtiski samazinātās darba algas, un var pastiprināt kompetentu darbinieku aizplūšanu no valsts pārvaldes, padarot valsts pārvaldi arvien vājāku. Šajā gadījumā, mūsuprāt, būtu jāizvērtē ekonomisko ieguvumu atbilstība iespējamajiem zaudējumiem valsts pārvaldes kompetences jomā.
Attiecībā uz jau noslēgto veselības apdrošināšanas līgumu laušanu, pēc savas pieredzes varam teikt, ka tas dos minimālu ekonomisku ieguvumu valsts budžetā, bet tā vietā izraisīs lielu budžeta līdzekļu izšķērdēšanu. Praktiski visi veselības apdrošināšanas līgumi satur nosacījumu, ka pirmstermiņa pārtraukšanas gadījumā apdrošinātājs papildus jau izlietotajai apdrošināšanas prēmijas daļai ietur administratīvos izdevumus, kas sastāda līdz pat 25 % no apdrošināšanas prēmijas kopējā apmēra. Liela daļa veselības apdrošināšanas līgumu satur noteikumu, ka pirmstermiņa pārtraukšanas gadījumā no atmaksājamās apdrošināšanas prēmijas papildus tiek ieturētas jau izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības.
Varam prognozēt, ka gadījumā, kad tiks pārtraukts veselības apdrošināšanas līgums, kas būs darbojies, piemēram, sešus mēnešus vai ilgāk, atbilstoši iepriekš norādītajiem nosacījumiem, apdrošinātais var nesaņemt vispār nekādu apdrošināšanas prēmijas daļu, bet periodisku apdrošināšanas prēmiju maksājumu gadījumā var nākties par līguma pārtraukšanu vēl piemaksāt lielu daļu prēmijas. Tādejādi, visās valsts pārvaldes iestādēs pārtraucot jau noslēgtos veselības apdrošināšanas līgumus pirms termiņa, kopumā tiktu bezmērķīgi izšķērdētas milzīgas naudas summas, kuras šo līgumu turpināšanas gadījumā tiktu izmantotas lietderīgi, t.i. attiecīgajiem valsts pārvaldes darbiniekiem par to saņemot veselības apdrošināšanas pakalpojumus. Nav pamata paļauties uz to, ka paši darbinieki varētu pārņemt prēmijas maksājumu veikšanu, jo veselības apdrošināšanas specifikas dēļ, līdzko maksājumus pārņems paši darbinieki, apdrošināšanas prēmijas maksājumu apmērs visticamāk strauji pieaugs un nebūs darbiniekam samaksājams. Ja pašmērķis nav esošo veselības apdrošināšanas pakalpojumu atņemšana visiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, valsts budžeta līdzekļu lietderīgākais un racionālākais izlietojums būtu tomēr turpināt noslēgtos līgumus.