Banku zaudējumi samazinājušies par vairāk nekā pusi

© publicitātes foto

Banku sektora zaudējumi šogad līdz novembra beigām bija sasnieguši 327 miljonus latu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece.

Viņa skaidro, ka arī šogad galvenais iemesls banku zaudējumiem ir izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kuriem līdz novembra beigām bija uzkrāti gandrīz 470 miljoni latu.

Tomēr, salīdzinot ar 2009.gadā pirmajos 11 mēnešos ciestajiem zaudējumiem 719,8 miljonu latu apmērā, šogad banku zaudējumi samazinājušies par 54,6%.

Šā gada pirmajos 11 mēnešos ar peļņu strādāja desmit Latvijas bankas, tajā skaitā divas ārvalstu banku filiāles, kopā nopelnot deviņus miljonus latu. Ar peļņu strādājošo banku tirgus daļa sektora kopējos aktīvos veido 11,9%.

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem šā gada pirmajos 11 mēnešos sasniedza 136 miljonus latu jeb par 55% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Banku sektora gūtie procentu ienākumi 2010.gadā ir mazinājušies gan kredītportfeļa samazinājuma ietekmē, gan dēļ sarukušajām procentu likmēm, norāda Dravniece.

Visu Latvijas banku darbības rādītāji novembrī ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām un saglabājās augsti, proti, tāpat kā oktobra beigās, arī novembra beigās kapitāla pietiekamības rādītājs bija 15,2%, savukārt banku sektora likviditātes rādītājs bija 64,4% (oktobra beigās - 66,4%).

Arī pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (pašu kapitālā iekļaujot tikai augstākās kvalitātes kapitāla elementus: apmaksāto akciju kapitālu un rezerves, kā arī iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu) kopš septembra saglabājās nemainīgs un novembra beigās bija 12%.

Kopš šā gada sākuma kapitālu palielinājušas 14 bankas kopumā par 300 miljoniem latu, un novembra beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1,88 miljardus latu. 2009.gada laikā kapitālu bija palielinājušas 13 Latvijas bankas kopumā par 998,2 miljoniem latu.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais