Latvijai šogad prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm

 
©f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2%, tādējādi uzrādot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Vienlaikus pirmdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā pieaugs par 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 9,4% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 3,5% apmērā.

Komisija norāda, ka Latvijas ekonomika 2022.gadu iesāka ar spēcīgu izaugsmi, taču valsts salīdzinoši augstā atkarība no tirdzniecības ar Krieviju palēninās tautsaimniecības augšupeju. Šī ietekme būs jūtama gan ar zaudētiem eksporta ienākumiem, gan ar svarīgu izejmateriālu cenu kāpumu.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7,2% apmērā no IKP, bet deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 7,1% no IKP.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi šogad Baltijas valstīs EK prognozē Lietuvā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 1,7%. Savukārt nākamgad Lietuvas ekonomikā prognozēts pieaugums par 2,6%.

Inflācija Lietuvā šogad lēsta 12,5% apmērā, bet nākamajā gadā tā prognozēta 3% apmērā.

Igaunijā EK šogad sagaida IKP pieaugumu par 1%, bet nākamajā gadā prognozēta izaugsme par 2,4%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 11,2% un 2,5% apmērā.

EK pavasara ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad gan ES, gan eirozonas ekonomikā gaidāms kāpums par 2,7%, bet nākamgad būs pieaugums par 2,3%.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 6,8% un 3,2% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 6,1% un 2,7%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Portugālē (+5,8%) un Īrijā (+5,4%) bet mazākais IKP pieaugums gaidāms Igaunijā (+1%) un Vācijā un Somijā (abās valstīs +1,6%).

Neskatoties uz to, ka šis gads tika iesākts vāji, prognozes ES ekonomikai pirms Ukrainas kara sākuma paredzēja ilgstošu un spēcīgu augšupeju. Situācija ar koronavīrusa pandēmiju uzlabojās, bet vairumam šķēršļu, ko radīja loģistikas un piegāžu traucējumi, kā arī augstās enerģijas un izejmateriālu cenas, gada laikā bija paredzēts mazināties. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā šīs prognozes ir būtiski mainījis, radot jaunus traucējumus piegāžu tīklus, paaugstinot izejmateriālu cenas un radot jaunas neskaidrības, norāda EK.

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.