"Fitch" saglabājusi Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī [ppaildināts]

Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī uztur uzticams politikas ietvars, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī Latvijas valsts parāda un tā apkalpošanas izmaksu līmenis, kas ir zemāks par līdzīga kredītreitinga valstu vidējiem rādītājiem. Tomēr Latvijas kredītreitingu, pēc kredītreitingu aģentūrā paustā, ierobežo būtiski zemāks ienākumu līmenis un lielāks ārējais neto parāds nekā līdzīga kredītreitinga valstīs.

Kredītreitingu aģentūra prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 2022.gadā palēnināsies, jo pieaugošās inflācijas ietekmē samazināsies privātais patēriņš.

"Fitch" prognozē Latvijas IKP pieaugumu 2022.gadā par 3,9%, Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP palielinājās par 4,7%

Savukārt 2023.gadā, pēc "Fitch" aplēsēm, Latvijas IKP pieaugs par 4,2%. Aģentūra norāda, ka turpmākajos gados ekonomikas izaugsmi veicinās finanšu līdzekļi no dažādām Eiropas Savienības programmām, tostarp granti 1,8 miljardu eiro kopsummā no Atveseļošanās un noturības mehānisma.

"Fitch" uzskata, ka investīcijas kļūs par vienu no galvenajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājiem un eksporta sektors saglabās savu noturību, neskatoties uz ārējā pieprasījuma svārstībām un ģeopolitiskajiem riskiem. Lai arī aģentūra saskata Covid-19 pandēmijas riskus atsevišķās nozarēs, tā prognozē, ka šo risku ietekme uz Latvijas ekonomiku būs ierobežota, ko apliecina 2021.gada pēdējā ceturkšņa izaugsmes rādītāji.

Kā iespējamos kredītreitinga pozitīvas nākotnes attīstības ietekmējošos faktorus "Fitch" min valdības spēju efektīvi ieviest strukturālās reformas, kas stimulētu straujāku IKP izaugsmi vidējā termiņā un mazinātu ilgtermiņa demogrāfisko izaicinājumu ietekmi. Kredītreitinga pozitīva nākotnes attīstība ir iespējama, ja Latvijas ekonomika uzrādīs izturību pret pārkaršanas riskiem, tādējādi radot "Fitch" pārliecību, ka valsts parāda līmenis pret IKP, valstij atgriežoties pie stingrākas fiskālās politikas, vidējā termiņā pārliecinoši samazināsies.

Latvijas kredītreitinga nākotnes attīstību negatīvi ietekmētu valsts parāda līmeņa turpmāka palielināšanās, starptautiskās konkurētspējas pasliktināšanās vai strukturālie satricinājumi galvenajās nozarēs, kas atstātu negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomikas izaugsmi vai finanšu stabilitāti.

"Fitch" lēš, ka Latvijas vispārējās valdības deficīts 2022.gadā būs 5,3%, bet valsts parāds veidos 50% no IKP.

Aģentūra konstatē, ka Latvijas banku sektoram ir ļoti laba likviditāte un stabils kapitalizācijas līmenis (24,7% 2021.gada beigās). "Galvenais izaicinājums joprojām ir vājais aizdevumu apmēra pieaugums, ņemot vērā zemo pieprasījumu, īpaši korporatīvajā līmenī (pretēji nebanku kreditēšanai, kas pēdējos gados piedzīvojusi bumu)," teikts "Fitch" paziņojumā. Tajā piebilsts, ka banku aktīvu kvalitāte 2021.gadā uzlabojusies.

Iepriekšējo Latvijas kredītreitinga novērtējumu kredītreitingu aģentūra "Fitch" publicēja 2021.gada 3.septembrī, kad tas tika saglabāts "A-" līmenī ar stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu.