FKTK vadītāja: Latvijas finanšu sistēma vairs netiek izmantota naudas atmazgāšanai

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jomā bankas Latvijā ir izdarījušas ļoti daudz, dodot pārliecību, ka finanšu sistēma vairs netiek izmantota naudas atmazgāšanas mērķiem, pauž Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Pēdējos gadus mēs ar šo jomu esam strādājuši ļoti daudz, ļoti dziļi un plaši. Mēs redzam, ka bankas ir izdarījušas ļoti daudz, ir ieviestas un pilnveidotas iekšējās kontroles sistēmas, kas arī bija galvenais klupšanas akmens pirms tam. Arī mēs paši FKTK esam ļoti daudz pilnveidojušies, izstrādājuši metodoloģijas un caur dialogu ar bankām esam nonākuši pie kopīgas izpratnes normatīvu pilnveidē. Darbs turpinās visu laiku," teica Purgaile.

Viņa arī atzīmēja, ka šobrīd svarīgākais ir, lai kopīgi tiktu stiprināta riskos balstīta pieeja, lai bankas spēj novērtēt savu risku, apzināties un radīt atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas.

Tāpat Purgaile norādīja, ka pēdējos gados tikai retos gadījumos FKTK īstenotās pārbaudes rezultējas ar sodiem un administratīvās lietas ierosināšanu. Lielākā daļa pārbaužu šobrīd noslēdzas ar atsevišķām rekomendācijām un kopumā ar atzinumu, ka sistēma uzrāda efektivitāti un strādā pietiekami labi, lai konkrētajam tirgus dalībniekam nebūtu jāpiemēro sankcijas.

Jautāta, vai FKTK joprojām turpina saņemt sūdzības no banku klientiem par AML prasību radītajām problēmām, piemēram, atteikumu atvērt kontus, Purgaile norādīja, ka šādu sūdzību skaits ir ļoti strauji samazinājies. "Mēs esam ieguldījuši lielu darbu, lai veicinātu izpratni par AML prasību piemērošanu, un rezultātā sūdzību skaits ir ļoti strauji mazinājies. Pagājušajā gadā kopumā esam saņēmuši 11 šādas sūdzības, bet lielākā daļa no tām bija gada pirmajā pusē," viņa sacīja.

Tāpat Purgaile minēja, ka ir veikti mediācijas pasākumi, kuros secināts, ka sūdzību gadījumos bankas nav rīkojušās prettiesiski vai nelikumīgi, jo pārsvarā tie bija gadījumi, kad klienti atteicās sniegt informāciju, kas bankām bija nepieciešama padziļinātai izpētei. "Ja klients nesadarbojas, nesniedz informāciju, tad banka nevar veikt savu pienākumu, kā rezultātā bankai ir jāpieņem lēmums neuzsākt vai pārtraukt sadarbību ar šādu klientu," teica Purgaile.

Viņa arī piebilda, ka bankas ir sapratušas, ka komunikācijai un pareizam klientu servisam ir ļoti liela nozīme. Tostarp ir ļoti svarīgi kompetenti darbinieki, kas spēj pareizi izskaidrot prasības un uzturēt normālas attiecības ar klientiem.

Tāpat Purgaile sacīja, ka Latvijā bankas ir izveidojušas tādas aizsardzības sistēmas, lai būtu pārliecība, ka Latvijas finanšu sistēma vairs netiek izmantota naudas atmazgāšanas mērķiem. "Esam šajā jomā pietiekami spēcīgi un nepastāv lieli riski. Protams, es arī nevaru teikt to, ka viss banku sektors, viss maksājumu iestāžu sektors vai visi tirgus dalībnieki ir homogēni un vienlīdz labi visā. Tā, protams, nav. Ir čempioni, kas to ir izdarījuši labāk, nekā esam prasījuši darīt, bet tas ir atkarīgs no pašas bankas un akcionāru struktūras. Jāsaka, ka kliedzošu problēmu Latvijā nav," viņa teica.

FKTK vadītāja piebilda, ka arī, ļaujot bankai attālināti atvērt kontu, ir caurskatīts, vai šis pasākums ir drošs un paredz visus elementus AML prasību ievērošanai. "Mēs redzam, ka bankas izmanto jaunākās un drošākās finanšu pakalpojumu tehnoloģiju iespējas. Risinājumi ir pietiekami droši, un tādēļ to izmantošana ir strauji augusi - attālināti identificēto klientu un atvērto kontu skaits ir audzis par vairāk nekā 50%," sacīja Purgaile.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais