SEB samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam

SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 5% līdz 4,6%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".

Tāpat SEB samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi nākamajam gadam no novembrī prognozētajiem 4,2% līdz 3,8%.

Vienlaikus SEB palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam un arī nākamajam gadam. SEB sagaida, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 6,5% apmērā pretstatā iepriekš prognozētajiem 4,6%, kamēr nākamajā gadā gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2% līdz 2,4%.

SEB nedaudz samazinājusi arī Lietuvas IKP pieauguma prognozi šim gadam - no iepriekš prognozētajiem 3,6% līdz 3,5%, kamēr Lietuvas IKP pieaugums 2023.gadā joprojām prognozēts 3,3% apmērā.

Savukārt gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam Lietuvā palielināta no 5,4% līdz 7,2%, bet nākamajam gadam tā samazināta no 2,3% līdz 1,8%.

Igaunijas IKP pieauguma prognoze šim gadam samazināta no 3,8% līdz 3,2%, bet nākamajam gadam tā saglabāta 3% apmērā.

Tajā pašā laikā Igaunijā gada vidējās inflācijas prognozes šim gadam palielināta no 2,7% līdz 6,5%, kamēr nākamajam gadam tā palielināta no 2,3% līdz 2,8%.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis pauda, ka prognozēšanas vide gadu mijā ir sarežģījusies vēl vairāk - ģeopolitiskā situācija kļuvusi īpaši saspringta, centrālās bankas ir pakļautas inflācijas spiedienam, savukārt negatīvo ietekmi saglabā omikrona straujā izplatība.

"Lai gan lielākā daļa valstu cenšas izstrādāt ekonomikai saudzīgus ierobežojumus, IKP pieaugums īstermiņā neizbēgami palēnināsies," atzīmē bankā, norādot, ka ierobežojumi bremzē pieprasījumu, savukārt Covid-19 izplatība kaitē piedāvājuma pusei. Darbinieku prombūtnes samazina ražošanas jaudas un rada citas problēmas, piemēram, samazinātas veselības aprūpes iespējas, kas pastiprina arī inflācijas spiedienu, īpaši transporta jomā.

Vienlaikus Gašpuitis min, ka omikrona cunami līdzīgajai izplatībai ir arī pozitīvi aspekti.

"Arvien skaidrākas pazīmes liecina, ka tā simptomi ir vieglāki, taču situācija dažādos kontinentos ir atšķirīga. Cerības uz lielāku dabisko imunitāti, augstu vakcinācijas līmeni un piekļuvi jaunām vakcīnām un zālēm, likušas veselības organizācijām piesardzīgi runāt par pandēmijas beigām jau 2022.gada vidū. Omikrona viļņa raksturs strauji arī mainījis veidu, kā varas iestādes cīnās ar Covid-19. Variants izplatās tik ātri, ka saslimstība un ierobežojumi ir būtiskākie ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās faktori 2022.gada sākumā. Atkal vissmagāk ir skarti pakalpojumi. To valstu pieredze, kuras omikrons skāra agrāk, piemēram, Dienvidāfrika un Apvienotā Karaliste, norāda uz ļoti strauju saslimstības virsotnes sasniegšanu un tai sekojošu lejupslīdi," norāda Gašpuitis.

Viņš arī atzīmē, ka pašreizējais Covid-19 vilnis Eiropā, šķiet, kulmināciju sasniegs dažu nedēļu laikā, lai gan 100% pārliecības par to nav. "Sagaidāms, ka Covid-19 ietekme uz ekonomiku mazināsies. Kad vilnis būs pārgājis, salīdzinoši ātri varam nonākt jau krietni pozitīvākā situācijā," pauž Gašpuitis.

Viņš norāda, ka augstākas enerģijas cenas mazina mājsaimniecību pirktspēju un omikrona viļņa ietekme šā gada sākumā ir likusi samazināt 2022.gada IKP pieauguma prognozi gan pasaules ekonomikai, gan OECD valstīm, attiecīgi līdz 4,1% un 3,7%. Sagaidāms, ka eirozonas ekonomika šogad uzrādīs izaugsmi 4%, bet ASV - 3,5% apmērā.

Tāpat Gašpuitis atzīmē, ka rūpniecības uzņēmumi joprojām cieš no piedāvājuma puses vājajām vietām, lai gan ir dažas pazīmes, ka tie mazinās. Piegādes izmaksas ir nedaudz samazinājušās, bet joprojām saglabājas vēsturiski augstas. Nozīmīgākās ASV rietumu krasta ostas tagad ir atvērtas 24 stundas diennaktī, mazinot sastrēgumus preču plūsmā. Arī Ķīna cenšas saglabāt savas ostas atvērtas, neskatoties uz vīrusu uzliesmojumiem un ierobežojumiem. Spiedienam drīzumā vajadzētu mazināties, taču globālā loģistikas sistēma riskē ar jaunām neveiksmēm, kas saistītas ar vīrusu izraisītiem traucējumiem. Krājumu līmenis visā pasaulē ir zems un joprojām vērojams svarīgu komponenšu, piemēram, pusvadītāju trūkums. Lai samazinātu piegādes izmaksas ilgtermiņā, ir jāvirzās uz lielāku pakalpojumu patēriņu, investīcijām infrastruktūrā un transporta nozares digitalizācijā.

"Pandēmijas seku likvidēšanas pasākumi tiek pakāpeniski atcelti, bet vienlaikus redzam arī dažādus piemērus ekonomikas atsākšanai. Tie ietver gan tradicionālo pieprasījuma stimulēšanu, gan strukturālas dabas programmas, dažas no tām koncentrējas uz klimata pāreju un digitalizāciju. Eiropas Savienības (ES) Nākamās paaudzes ES programma, kas kopā būs 5-6% no ES IKP. Kopumā OECD valstis veiks fiskālo stingrību, kas līdzvērtīga 2% no IKP gadā 2022. un 2023. gados," mina Gašpuitis.

Viņš norāda, ka enerģijas cenām ir pieaugoša sekundārā ietekme, īpaši ASV, tomēr to ietekme varētu būt ierobežota. Enerģijas cenas sasniegs kulmināciju un inflācija varētu sākt sarukt pavasarī, samazinoties līdz 2022.gada beigām.