Latvijas Banka: Rūpniecības nākotni ietekmēs nodokļu lēmumi un pieprasījums pasaulē

Pēc nelielā krituma septembrī apstrādes rūpniecībā oktobrī atkal reģistrēts pieaugums, taču nozares attīstību nākamajā gadā var negatīvi ietekmēt gan budžeta lēmumi, gan ārējā pieprasījuma nestabilitāte, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Svetlana Rusakova.

"Budžeta konsolidācijas ceļš, ko lielā mērā balsta nodokļu palielināšana, bremzēs izaugsmes iespējas. Saglabājas neskaidrība arī par ārējā pieprasījuma attīstību, ko pastiprina pēdējie notikumi Eiropas finanšu tirgos," uzsver Rusakova.

Tanī pašā laikā viņa pieļauj, ka savlaicīga valsts budžeta pieņemšana un ilgtspējīgas vidēja termiņa fiskālās politikas ietvara apstiprināšana kopā ar privātā sektorā jau veiktajiem konkurētspējas uzlabošanas pasākumiem var labvēlīgi ietekmēt investoru noskaņojumu, kas nodrošinātu lielāku finansējumu nozares attīstībai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide oktobrī salīdzinājumā ar septembri, izslēdzot sezonālo ietekmi, palielinājusies par 1,5%, attiecīgi gada kāpums sasniedza 25%.

Kā skaidro Rusakova, strauja gada izaugsme ir daudzām nozarēm, no tām vislielākā - automobiļu, piekabju un puspiekabju, citu transportlīdzekļu, elektrisko iekārtu, būvmateriālu, gatavo metālizstrādājumu, apģērbu tekstilizstrādājumu, kā arī koksnes izstrādājumu ražošanai. Mēneša laikā vislielākais produkcijas izlaides kāpums bija vērojams farmaceitisko preparātu ražošanā.

Lai arī jauno pasūtījumu un apgrozījuma dinamika atsevišķās nozarēs uzrāda mērenu kāpumu arī iekšzemes tirgū, tomēr kā noteicošais attīstības faktors arvien saglabājas ārējais pieprasījums, uzsver centrālās bankas ekonomiste. Viņasprāt, lēnā un nevienmērīgā iekšzemes pieprasījuma attīstība nenoliedzami bremzē rūpniecības izaugsmes iespējas. Lai arī sasniegtais produkcijas izlaides līmenis jau ir jūtami virs zemākā punkta 2009.gada februārī (par 28%), tomēr tas vēl nedaudz (par 7%) atpaliek no augstāka snieguma pirms krīzes.

Kā ziņots, šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieaudzis par 1,2%, bet, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, pieaugums bija par 21,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Apstrādes rūpniecībā pieaugums bija 1,5%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1,9%, bet kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē sasniedza 0,6%.

2010.gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 21,1%, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā - par 25%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 18,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 3,8%.

Ekonomika

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad trešajā ceturksnī bija 1703 eiro, kas ir par 9,9% jeb 154 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.