Vairāk kā trešdaļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju ar saviem uzkrājumiem varētu izdzīvot ne ilgāk kā divus mēnešus, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja.
Vienlaikus piektajai daļai jeb 20% respondentu nav izveidots nekāds uzkrājums neparedzētiem gadījumiem.
Aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijā 16% iedzīvotāju uzkrājumu pietiek tikai vienam mēnesim, bet 19% - līdz diviem mēnešiem.
24% respondentu pietiktu naudas 3 līdz 6 mēnešiem, bet vairāk kā pusgadu ar saviem iekrājumiem varētu izdzīvot 22% iedzīvotāju, no kuriem vairāk ir vīrieši kā sievietes (25% un 20%).
"Aptauja iezīmē satraucošu ainu - vairāk kā pusei iedzīvotāju nav pietiekamu uzkrājumu, lai varētu veiksmīgi pārdzīvot negaidītas finanšu grūtības. Dzīves laikā var nākties sastapties ar dažādām negaidītām situācijām, kas var ietekmēt arī mūsu ienākumus, tādēļ ir būtiski uzkrājumu veidot kamēr tie ir stabili. Ieteicamais uzkrājuma apjoms, lai būtu iespējams iztikt kādu laika periodu negaidītas ienākumu zaudēšanas gadījumā, ir 3 līdz 6 mēnešalgas. Tajā pašā laikā, diemžēl ne visiem iedzīvotājiem ir iespēja veidot uzkrājumu - kā liecina mūsu veiktā aptauja, katrs piektais respondents ir atzinis, ka viņam nav uzkrājuma, kas nozīmē, ka piektdaļai Latvijas iedzīvotāju nepietiktu finanšu līdzekļu iztikai pat pāris mēnešiem, sastopoties ar negaidītām finanšu grūtībām," secina bankas pārstāve Jekaterina Ziniča.
Aptaujas dati ļauj secināt, ka visilgāk ar esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt cilvēki vecumā no 60 līdz 74 gadiem - 30% aptaujāto šajā vecuma kategorijā atzinuši, ka viņiem pietiktu uzkrājumu, lai izdzīvotu vairāk kā sešus mēnešus, bet ceturtajai daļai iedzīvotāju 3 līdz 6 mēnešus. Tajā pašā laikā vecuma kategorijā no 30 līdz 39 gadiem 3 līdz 6 mēnešus varētu iztikt vien 23% aptaujāto.
Vislabākā situācija ar uzkrājumiem neparedzētiem gadījumiem ir Rīgā un Pierīgā dzīvojošiem cilvēkiem ar augstāko izglītību, bet vissliktākā - Kurzemes iedzīvotājiem, kur 29% aptaujāto ir atbildējuši, ka viņiem nav uzkrājuma, lai izdzīvotu negaidītu finanšu grūtību gadījumā, kā arī cilvēkiem ar pamatizglītību, no kuriem šādu atbildi ir snieguši 40% respondentu.