Baltijas valstu un Polijas premjeri svētdien Varšavā apliecinājuši atbalstu Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecībai Lietuvā.
Kā uzsvēris Polijas premjers Donalds Tusks, Visaginas AES ir svarīgākais enerģētikas projekts reģionā. Vienlaikus viņš norādījis, ka Polijai būtisks ir gan energosistēmu starpsavienojums ar Lietuvu, gan norises gāzes sektorā. Pēc viņa teiktā, "kopējo interešu summa reģionālajā enerģētikā ir daudz lielāka nekā reizēm vērojamās domstarpības".
"Enerģētiskā drošība un reģionālā integrācija kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) enerģētikas solidaritātes prioritāti, ko mēs īstenojam kā stipru reģionālo solidaritāti enerģētikā," piebildis Lietuvas valdības vadītājs Andrjus Kubiļus.
Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips atbalstījis kopējo viedokli un apliecinājis, ka arī viņa valsts uzskata par svarīgu gan Visaginas AES projektu, gan energosistēmu starpsavienojumus ar Poliju un Zviedriju.
"Gribam dažādot savu enerģētikas portfeli. Jaunajā spēkstacijā mūs interesētu 300 līdz 500 megavati," viņš piebildis.
Apspriedē skarts arī jautājums par Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu. Pēc Lietuvas premjera teiktā, gaidāmā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva vizīte Varšavā paver labu iespēju vienoties par piegāžu atjaunošanu pa naftasvadu "Družba".
Šo vizīti viņš nosaucis par "ļoti būtisku soli ne vien Polijai, bet visam reģionam", atzinīgi vērtējot "Krievijas un Polijas attiecību pozitīvo dinamiku".
Kubiļus apsveicis arī Krievijas parlamenta apakšpalātas - Valsts Domes lēmumu - atzīt Staļina režīma atbildību par Katiņas slaktiņu 1940.gadā.
"Padomju režīms visām Baltijas valstīm bija ļoti sāpīgs. Esmu pārliecināts, ka visi Staļina un padomju režīma noziegumi, vai nu tie izdarīti 1941.gadā, vai 1991.gada 13.janvārī, tiks nosodīti pēc būtības un Eiropas izlīguma garā," viņš piebildis.
Lietuvas valdības vadītājs arī izteicis kolēģiem uzaicinājumu vēl pirms februārī paredzētās Eiropadomes apspriedes Briselē "satikties Lietuvā, piemēram, Visaginā".
Kā ziņots, piektdien noskaidrojās, ka Lietuvas Visaginas AES projekts, ko paredzēts īstenot ar Latvijas, Igaunijas un Polijas līdzdalību, šobrīd palicis bez stratēģiskā investora, jo Dienvidkorejas enerģētikas uzņēmums "Korea Electric Power Corp." (KEPCO) nolēmis atsaukt savu kandidatūru uz būvniecību, bet otrs labākais pretendents ticis noraidīts. Tomēr, kā tobrīd izteicās Kubiļus, korejiešu aiziešana nenozīmē visa projekta sabrukumu un sarunas var turpināties arī ar citiem potenciālajiem pretendentiem.