Pērn ceturtdaļai Latvijas mājsaimniecību uzlabojās finansiālā situācija; tikmēr trešdaļai - pasliktinājās

Neskatoties uz ievērojamo inflāciju, patēriņa preču cenu pieaugumu un pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, aizvadītais gads ceturtdaļai jeb 24,7% mājsaimniecību Latvijā veicinājis finanšu situācijas uzlabošanos, bet vairāk nekā katrai trešajai mājsaimniecībai jeb 36% tā ir pasliktinājusies, trešdien "Swedbank" Finanšu institūta pētījuma prezentācijā sacīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Vienlaikus 38% iedzīvotāju finanšu situācija šogad nav mainījusies.

Pērn veiktajā pētījumā uz finanšu situācijas uzlabošanos norādīja 14,2% aptaujāto mājsaimniecību. Savukārt uz finanšu situācijas pasliktināšanos 2020.gadā norādīja 42,3% mājsaimniecību.

Salīdzinot ar mājsaimniecību finanšu situācijas izvērtējumu tieši pirms gada, 2021.gadā novērojamas vairākas pozitīvas tendences - samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri gada finanses vērtē ar izteikti negatīvu ietekmi, un teju divreiz vairāk ir tādu ģimeņu, kas šo gadu aizvadījušas ar pozitīvu bilanci, uzsvēra Kropa. Tiesa, vērtējums joprojām ir otrs zemākais kopš 2013.gada - finanšu jomā ar lielāko negatīvo ietekmi uz savu budžetu iedzīvotāji vērtēja pirmo pandēmijas zīmē aizvadīto 2020.gadu.

Kropa stāstīja, ka iedzīvotāju maciņus ietekmējusi virkne notikumu Latvijas ekonomikā, kas noteiktai daļai iedzīvotāju ļāvusi labāk vai sliktāk tikt galā ar personīgo finanšu izaicinājumiem. Šogad pieaugusi vidējā reālā darba alga, bet samazinājies nodarbināto iedzīvotāju skaits. Tāpat pandēmijas radīto apstākļu ietekmē iedzīvotāju finanšu paradumi piedzīvojuši ievērības cienīgas svārstības - no izteikta piesardzīguma un tēriņu iepauzēšanas līdz to kāpumam.

"Ņemot vērā, ka algu pieaugums šogad bijis lielāks par tēriņiem, mājsaimniecību pirktspēja augusi straujāk nekā patēriņš, ļaujot veidoties arī finanšu rezervēm. Tas atspoguļojas arvien jaunos uzkrājumu rekordos, ko Latvijas iedzīvotāji spējuši vairot, spītējot vai, gluži otrādi, pateicoties vīrusa radītai nenoteiktībai. Protams, jaunā realitāte, ar ko saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs, ir augošās cenas, kas jo īpaši jūtams ziemas periodā - papildus cenu pieaugumam pārtikas produktu segmentā, dramatiski augušas elektroenerģijas un apkures cenas," teica Kropa.

Viņa informēja, ka vidējā neto alga šogad trešajā ceturksnī sasniegusi 940 eiro mēnesī salīdzinājumā ar 841 eiro 2020.gadā. Savukārt kopējie mājsaimniecību finanšu uzkrājumi 2021.gadā pieauguši līdz 15,825 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 15 miljardiem eiro pērn. Tāpat mājsaimniecību nogulcījumi bankās auguši no 8,534 miljardiem eiro pērn līdz 9,331 miljardam eiro 2021.gada trešajā ceturksnī.

Vienlaikus mājsaimniecību noskaņojums šogad ir bijis ļoti mainīgs - ar kāpumiem un kritumiem, bet novembrī tas joprojām ir negatīvs ar indeksu mīnus 13,1. Oktobrī šis indekss bija mīnus 7,4, bet septembrī - mīnus 18,4. Kropa uzsvēra, ka Latvijas mājsaimniecību indekss ir zemāks nekā Eiropas Savienības vidējais un ar daudz lielākām svārstībām.

Kropa stāstīja, ka situācija Latvijas ģimenēs ir dažāda un atkarīga no tā, kā izdevies pielāgoties vīrusa radītajiem satricinājumiem ekonomikā un individuāliem finanšu izaicinājumiem.

"Kādam izdevies rast papildu peļņas avotus un ievērojami uzlabot savu finanšu situāciju, kamēr citiem nācies saskarties ar darba zaudējumu un pilnīgu savas dzīves pārorientēšanu. Vienlaikus resursu cenu sadārdzinājums nesaudzē nevienu - par rekorddārgo elektrību un siltumu maksājam visi. Šajā gadījumā akūti nepieciešami mērķtiecīgi un operatīvi valsts atbalsta mehānismi, lai palīdzētu mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām, kas ar finanšu izaicinājumiem pašas saviem spēkiem objektīvu iemeslu dēļ nespēj tikt galā," skaidroja Kropa.

Kā atzina eksperte, vērtējot atsevišķu faktoru ietekmi uz iedzīvotāju finanšu labklājību, novērojama saistība ar dažādiem procesiem Latvijas ekonomikā kopumā, ko atspoguļo arī statistikas dati. Salīdzinājumā ar 2020.gadu pozitīvākās tendences iezīmējas jomās, kas saistās ar ienākumiem - šogad vairums jeb 62% iedzīvotāju atzīst, ka ienākumi ir palikuši nemainīgi vai pat pieauguši, kā arī vērojama lielāka drošība par savu darba vietu. Tāpat šogad Latvijas iedzīvotāji krietni pozitīvāk izteikušies par valsts likumdošanas ietekmi uz ienākumiem - uz pozitīvu ietekmi norādījuši 20%. Šajā jomā vērojams pozitīvākais vērtējums kopš 2013.gada.

Katrs piektais aptaujātais savu finanšu drošības spilvenu padarījis "biezāku", gandrīz puse jeb 44% aptaujāto atzīst, ka šogad līdzekļu rezerves sarukušas. Tāpat daudzām Latvijas ģimenēm joprojām gana liels izaicinājums ir spēja mēneša beigās "savilkt galus" - uz lielākām grūtībām to paveikt nekā pērn norādījuši 42% aptaujāto.

Nemainīgi trīs galvenās pozīcijas, kas arī 2021.gadā iedzīvotāju finanses ietekmējušas visvairāk, ir ikmēneša izdevumi par mājokli, pārtiku un transportu. Lai arī tās ir vislielākās izmaksu kategorijas pēc būtības, tomēr inflācija un iespaidīgais cenu kāpums šajā jomā pārsteidzis absolūto vairākumu Latvijas iedzīvotāju. Pēc pētījuma datiem arī redzams, ka lielāko šoku un slodzi uz finansēm radījis tieši mājokļa izmaksu pieaugums, un šis vērtējums arī ir negatīvākais pētījuma vēsturē.

Prognozējot izmaiņas savas mājsaimniecības finanšu situācijā nākamo 12 mēnešu laikā, 23% iedzīvotāju norādījuši, ka ir pārliecināti - tā uzlabosies, vēl 25%, ka saglabāsies nemainīga, bet 36% prognozē, ka situācija pasliktināsies.

Pērn pozitīvi noskaņoti par finanšu situācijas izmaiņām 2021.gadā bija 16,3% iedzīvotāji, bet negatīvu prognozi sniedza 37,7% iedzīvotāju.

Aplūkojot atbildes dažādās iedzīvotāju grupās, vērojams, ka, pieaugot iedzīvotāju vecumam, samazinās optimistisko atbilžu īpatsvars. Iedzīvotāji, kuru finanšu situācija 2021.gadā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī 2022.gadā, turpretī tie, kuru finanšu situācija šogad pasliktinājās, lielākoties arī uz nākamo gadu skatās pesimistiski.

Kropa skaidroja, ka salīdzinājumā ar vērtējumu pirms gada, jūtama pakāpeniska un piesardzīga iedzīvotāju optimisma atgriešanās. Ekspertes vērtējumā tas savā ziņā noteikti ir saistīts ar pozitīvām tendencēm vīrusa apkarošanā, sasniedzot lielāku vakcinācijas aptveri un cerībām, ka ekonomiskie procesi no tā cietīs aizvien mazāk.

"Cerīgāku skatu nākotnē palīdz uzturēt arī valsts budžeta kontekstā pieņemtie lēmumi par neapliekamā minimuma celšanu un lielāku ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kas dod taustāmu un tūlītēju pozitīvu finansiālu ieguvumu. Tajā pat laikā iedzīvotāji apzinās arī izaicinājumus, ar kuriem jāsaskaras cenu pieauguma rezultātā, kam ātru un paliekošu risinājumu neviens nesola," secināja Kropa.

"Swedbank" Finanšu institūta pētījums "Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās" veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS ar interneta starpniecību aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījums veikts 2021.gada novembrī.