Japānas kredītreitingu aģentūra "R&I" saglabājusi Latvijas kredītreitingu "A" līmenī

© f64.lv, Kaspars Krafts

Japānas kredītreitingu aģentūra "R&I" saglabājusi Latvijas kredītreitingu "A" līmenī ar stabilu tā nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Valsts kases pārstāvji min, ka aģentūra attiecīgo lēmumu pamato ar Latvijas ekonomikas stabilitāti Covid-19 pandēmijas apstākļos, kuru sekmē valdības īstenotie atbalsta pasākumi, privātais patēriņš un stabilais eksports.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 pandēmijas sākumā Latvijas ekonomikas izaugsmes temps samazinājās, 2021.gada sākumā tas sāka uzlaboties un, pēc "R&I" prognozētā, neraugoties uz valdības pieņemtajiem stingrajiem straujo saslimstības rādītāju ierobežojumiem gada otrajā pusē, ekonomikas izaugsmes rādītāji 2021.gadā būs augsti. Aģentūra sagaida, ka vidējā termiņā Latvijas ekonomika saglabās augstus izaugsmes tempus, ko veicinās Eiropas Savienības fondu finansētās investīcijas.

"R&I" uzskata, ka, neskatoties uz valsts budžeta deficīta pieaugumu, ko rada nepieciešamie Covid-19 ietekmes mazināšanas atbalsta pasākumi, Latvijas vispārējās valdības parāda līmenis, salīdzinot ar eirozonas valstu vidējiem rādītājiem, joprojām ir zems, un atzīmē, ka samazinās valsts parāda apkalpošanas izdevumu slogs. Aģentūra sagaida, ka pēc šo atbalsta pasākumu pārtraukšanas no 2023.gada fiskālie rādītāji uzlabosies.

Tāpat "R&I" turpina norādīt, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi ierobežo nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, kuru ietekmē negatīvs dabīgais pieaugums un iedzīvotāju emigrācija. Aģentūra uzskata, ka Eiropas Savienības fondu pieejamība nodrošina iespējas stimulēt ekonomikas izaugsmi un sekmēt arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.

Iepriekšējo Latvijas kredītreitinga paziņojumu "R&I" publicēja 2021.gada 25.janvārī, kad apstiprināja Latvijas kredītreitingu esošajā "A" līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais