Vai izdzīvos pandēmijas izraisītās krīzes skartie uzņēmumi, varēs redzēt vien pusgadu vai gadu pēc valsts atbalsta pārtraukšanas, taču strukturālās izmaiņas tirgū sāk ietekmēt arī uzņēmumus, kuru pārstāvētās nozares pandēmija nav skārusi būtiski, intervijā aģentūrai LETA pauda konsultāciju un auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.
"Ar būtisku valsts naudas palīdzību esam atgriezušies pirmskrīzes līmenī, bet ir jāsaprot, ka tas ir ļoti fragmentāri, jo ir nozares, kurām ir veicies labāk, ir nozares, kurām joprojām klājas grūti, un ir uzņēmumi, kuri varbūt arī neizdzīvos un bankrotēs. To gan vēl ir pāragri prognozēt, jo daļa no uzņēmumiem turpina saņemt valsts atbalstu. Taču tas, kā tiem klāsies pēc pusgada vai gada, kad valsts atbalsts tiks pārtraukts, ir interesants jautājums. To varēs pateikt tikai pēc zināma laika," sacīja Krols.
Vienlaikus viņš norādīja, ka strukturāli mainās arī tās nozares, kuras pandēmija nav skārusi būtiski un jautājums ir, vai tam pielāgojas Latvijas uzņēmumi. Ja uzņēmumi ne pirms Covid-19 krīzes, ne arī šajā laikā nav pietiekami investējuši informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmās un digitālajos risinājumos, bet konkurenti ir to izdarījuši, tad ir skaidrs, ka šiem uzņēmumiem ir grūtāk konkurēt gan tagad, kad Latvijā ir ierobežojumi, gan tad, ja tādi atkal parādītos Rietumvalstīs.
"Turklāt ekonomika ir mainījusies arī strukturāli, un klienti pieprasa, lai šādi risinājumi būtu pieejami. Mazumtirdzniecība un tās pievēršanās e-komercijai ir visvienkāršākais piemērs. Taču tas pats attiecas arī uz ražojošiem uzņēmumiem. Ja to IT sistēmas ir integrētas ar viņu klientiem, daudz ātrāk var apstrādāt pasūtījumus, labāk prognozēt pieprasījumu un tā tālāk. Tas viss ir svarīgi, un uzņēmumi, kuri to nespēs piedāvāt saviem klientiem un arī izejvielu piegādātājiem, konkurences cīņā zaudēs," brīdināja Krols.
"Es paredzu, ka daļai no uzņēmumiem vairāk nekā līdz šim būs arī finanšu grūtības. Ja mēs neskatāmies uz pandēmijas viennozīmīgi ietekmētām nozarēm, tad līdz šim uzņēmumu skaits, it īpaši lielo uzņēmumu skaits, kuri ir saskārušies ar finanšu grūtībām, tomēr ir ļoti neliels vai tādu praktiski nav. Tomēr tādu faktoru ietekmē, kas ir energoresursi, darbaspēka sadārdzinājums un, iespējams, nokavētas izmaiņas biznesa modelī, situācija var kļūt problemātiska. Nākamā gada laikā šādas situācijas var parādīties arī uzņēmumiem, kuri nebūs tik konkurētspējīgi," prognozēja EY partneris.
Viņš gan pauda, ka Latvijā pašlaik rodas arī pietiekami daudz jaunu uzņēmumu, kuri ir pilnībā tehnoloģiski, un tos neietekmē pandēmijas laika ierobežojumi.
"Daudzi no viņiem gan vēl ir ļoti agrīnā attīstības stadijā, tādēļ tie vēl nav pamanāmi uzņēmumu kategorijā ar apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro un līdzīgiem kritērijiem. Tomēr šo uzņēmumu biznesa modeļi ir tādi, kuri jau pāris gadu laikā var ļaut sasniegt šādus darbības apmērus, un tas būtu ļoti vēlams. Turklāt Latvija ir ļoti laba vieta, kur šādiem uzņēmumiem atrasties, jo te ir gan kvalificēts darbaspēks, gan vide, kurā šādi uzņēmēji gribētu dzīvot. Latvijai savukārt ir svarīgi noturēt šos uzņēmējus, lai viņi nepārceltos kaut kur citur, jo tad, kad šie uzņēmumi būs izauguši pietiekami lieli, būs daudz vilinājumu. Tas droši vien Latvijai būs viens no lielākajiem izaicinājumiem," prognozēja Krols.
Savukārt pašlaik vērojamais izmaksu kāpums, kas skar gan energoresursus, gan būvniecību, gan darba algas, Latvijas uzņēmumus var ietekmēt vairāk nekā virkni Rietumeiropas kompāniju, pieļāva EY pārstāvis.
"Te ir jautājums, vai tiešām cenu pieaugums ir vienādi sāpīgs visiem. Es tomēr paudīšu viedokli, ka Latvijas uzņēmumiem tas ir sāpīgāks nekā daudziem Rietumeiropas uzņēmumiem, jo daudzi Latvijas uzņēmumi strādā ar salīdzinoši mazāku pievienoto vērtību, ar vienkāršākiem produktiem. Līdz ar to darbaspēka un enerģijas resursu īpatsvars kopējā izmaksu bāzē ir daudz lielāks. Te ir zināmas līdzības ar investīciju pievilcības pētījumu, ko veicām iepriekš. Tas parādīja, ka Latvijas kā investīciju galamērķa pievilcība samazināsies relatīvi pret citām valstīm. Arī te viens no faktoriem varētu būt tas, ka Latvijas ekonomika ir daudz jūtīgāka uz izmaksu pieaugumu tajās pozīcijās, kuras mēs patērējam relatīvi vairāk nekā citas valstis," stāstīja Krols.