Budžeta izdevumi ievērojami pārsnieguši ieņēmumus; pieaudzis valsts parāds

Šā gada desmit mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā izdevumi ievērojami pārsniedza ieņēmumus, tādējādi deficīts sasniedza 924,7 miljonus eiro, kas ir par 514,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada desmit mēnešos kopbudžetā ieņēmumos saņemti 10,38 miljardi eiro, kamēr izdevumi bijuši 11,30 miljardu eiro apmērā.

FM skaidro, ka šogad kopumā augstāku deficīta līmeni nosaka valdības apstiprinātais atbalsts tautsaimniecībai Covid-19 seku mazināšanai, ievērojami kāpinot kopbudžeta izdevumu apmēru.

Kopbudžeta ieņēmumi desmit mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn palielinājušies par 1,05 miljardiem eiro jeb 11,3%.

Ja vēl pērn janvārī-oktobrī ieņēmumi salīdzinājumā ar 2019.gadu Covid-19 pandēmijas ietekmē samazinājās, tad šogad līdz ar ekonomiskās aktivitātes palielināšanos ieņēmumi kopbudžetā uzrāda vērā ņemamu pieaugumu, uzsver FM. To galvenokārt nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi, kas kopbudžetā, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 212,6 miljonu eiro apmērā, šogad veido 8,21 miljardu eiro, kas bija par 828,7 miljoniem eiro jeb 11,2% vairāk nekā pērn.

Ja neņem vērā nesadalīto ieņēmumu atlikumu vienotajā nodokļu kontā, tad nodokļu ieņēmumi šogad veido astoņus miljardus eiro, kas par 616,1 miljonu eiro jeb 8,3% pārsniedz 2020.gada desmit mēnešu nodokļu ieņēmumu līmeni.

Nodokļu ieņēmumi kopumā šogad desmit mēnešos saņemti virs plānotā apmēra un, ņemot vērā no vienotā nodokļu konta uz atbilstīgajiem nodokļiem sadalītos maksājumus, plāna pārpilde desmit mēnešos sasniedz 331,4 miljonus eiro jeb 4,3%.

Nodokļu deklarācijas par pārskata mēnesi tiek sniegtas galvenokārt nākamajā mēnesī un attiecīgi 23. datumā pēc pārskata mēneša iestājas nodokļu samaksas termiņš jeb saistības, tādēļ janvāra-oktobra pārskata periods faktiski aptver datus par norisēm tautsaimniecībā līdz šā gada septembra beigām, par ko uzņēmumi oktobrī iesniedza kārtējās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Savukārt, kādu ietekmi uz ekonomiku un nodokļu ieņēmumiem atstājusi mājsēde un ieviestie epidemioloģiskie drošības pasākumi no 21.oktobra līdz 14.novembrim, varēs redzēt datos par novembri un decembri, skaidro FM.

Šogad lielāko pieaugumu nodokļu ieņēmumos nodrošina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi, kas kopbudžetā saņemti 2,4 miljardu eiro apmērā, kas bija par 334,7 miljoniem eiro jeb 16,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. PVN ieņēmumi šā gada desmit mēnešos bijuši par 160,6 miljoniem eiro jeb 7,2% lielāki salīdzinājumā ar plānoto apjomu.

Atbilstoši VID datiem aptuveni divas trešdaļas no PVN ieņēmumu pieauguma salīdzinājumā ar 2020.gadu nodrošināja tirdzniecības nozare. PVN ieņēmumu pieaugumu ietekmē arī pieaugošā inflācija, kas atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pēdējos mēnešos sākusi strauji pieaugt, līdz ar ko vidējā inflācija šā gada desmit mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 2,4%.

Ieņēmumi no akcīzes nodokļa desmit mēnešos veido 0,92 miljardus eiro, kas bija par 32,3 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tomēr akcīzes nodokļa ieņēmumi par 12,5 miljoniem eiro jeb 1,3% nesasniedz plānoto apmēru, norāda FM. Lielākā plāna neizpilde bijusi no alkoholisko dzērienu un alus tirdzniecības, attiecīgi 19,8 miljoni eiro un 6,2 miljoni eiro. To lielā mērā ietekmēja epidemioloģiskā situācija valstī un patēriņa samazināšanās, kas visticamāk saistīta ar izklaides iestāžu ierobežoto darbību, skaidro FM.

Šogad Latvijā kopumā vērojams nozīmīgs vidējās algas pieaugums, atbilstoši CSP datiem šā gada otrajā ceturksnī vidējai algai sasniedzot 1237 eiro jeb par 10,2% vairāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Vidējās darba samaksas pieaugums un bezdarba līmeņa samazināšanās nodrošināja augstākus ieņēmumus no darbaspēka nodokļiem salīdzinājumā ar 2020.gadu, informē FM.

Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apliekamo ienākumu bāzi mazināja neapliekamā minimuma palielināšana pensionāriem, kā arī maksimālā sliekšņa celšana, līdz kuram nodarbinātajiem var piemērot neapliekamo minimumu, IIN ieņēmumi desmit mēnešos bija 1,54 miljardi eiro, kas ir par 51,3 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk nekā pērn. IIN ieņēmumi pārskata periodā plānoto pārsniedz par 102,3 miljoniem eiro jeb 7,1%, līdz ar ko pašvaldībām novirzītais IIN par 54,6 miljoniem eiro pārsniedz budžetā garantēto ieņēmumu līmeni.

FM prognozē, ka pašvaldībām novirzītā IIN summa šogad būs lielāka nekā budžetā garantētais apmērs. Pašvaldību budžetā augstāki nekā pērn bijuši arī ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa, tāpat tie par 3,5 miljoniem eiro jeb 1,9% pārsnieguši plānoto apmēru.

Šogad ar 1.janvāri sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme tika samazināta par vienu procentpunktu, tādējādi mazinot nodokļu slogu un kāpinot valsts konkurētspēju reģionā. VSAOI ieņēmumi desmit mēnešos kopbudžetā bija par 95,1 miljonu eiro jeb 4% augstāki nekā pērn, veidojot 2,47 miljardus eiro. To apmērs par 65,7 miljoniem eiro jeb 2,7% pārsniedza kopbudžetā plānoto līmeni desmit mēnešos. Atbilstoši VID datiem nomināli lielākais VSAOI ieņēmumu pieaugums šogad bijis veselības nozarē, tāpat FM atzīmē pieaugumu informācijas un komunikācijas pakalpojumu un arī apstrādes rūpniecības nozarēs.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi palielinājušies straujāk par nodokļu ieņēmumiem. To apmērs kopbudžetā veido 0,68 miljardus eiro, kas bija par 100,1 miljonu eiro jeb 17,2% vairāk nekā pērn desmit mēnešos. Nenodokļu ieņēmumi šogad valsts pamatbudžetā bija plānoti zemākā apmērā nekā pērn, līdz ar ko desmit mēnešu plāns ir pārsniegts par 147 miljoniem eiro jeb 35,8%.

Augstāku nekā plānots ieņēmumu līmeni noteica saņemtie ieņēmumi no konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, tāpat arī augstāki valsts kapitālsabiedrību maksājumi par dividendēm, ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas un iepriekš neplānoti Valsts kases eiroobligāciju papildu emisijas prēmijas ieņēmumi, skaidro FM.

Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) veido 1,17 miljardus eiro, kas bija par 111,6 miljoniem eiro jeb 10,5% augstāki nekā pērn desmit mēnešos kopbudžetā. ĀFP ieņēmumu pieaugums saistīts ar septembrī saņemto avansa maksājumu 237,4 miljonu eiro apmērā Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanai, ko Eiropas Komisija pērn apstiprināja cīņai ar Covid-19 sekām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Šogad kopbudžetā izdevumi, pārsniedzot ieņēmumu pieaugumu, kāpuši divas reizes straujāk nekā pērn desmit mēnešu periodā. Izdevumu pieaugums desmit mēnešos sasniedz 1,57 miljardus eiro jeb 16,1%, kopbudžeta izdevumiem veidojot 11,3 miljardus eiro.

FM akcentē, ka šogad būtiski ir audzis valdības apstiprinātā atbalsta apmērs Covid-19 seku mazināšanai tautsaimniecībai, kas arī pamatā ietekmēja 1,12 miljarda eiro liela deficīta veidošanos valsts pamatbudžetā, kamēr valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā bijis attiecīgi 63 miljonu eiro un 69,2 miljonu eiro pārpalikums.

Ja pērn atbilstoši FM novērtējumam Covid-19 atbalsts tautsaimniecī