Reaģējot uz gaidāmo energoresursu cenu kāpumu, vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas iedzīvotāju ziemas sezonā centīsies komunālo maksājumu izmaksas samazināt, ieviešot taupības režīmu savās mājsaimniecībās, noskaidrojies siltumizolācijas risinājumu uzņēmuma "Kingspan" veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.
Latvijā komunālo pakalpojumu cenu pieauguma ietekmi ar energoresursu taupīšanu, kur tas vien iespējams, visbiežāk centīsies risināt Rīgā un Pierīgā dzīvojošas sievietes vecumā no 60 - 74 gadiem, secināts aptaujā.
Vispragmatiskāk gaidāmajam energoresursu cenu kāpumam pieiet Igaunijā, kur taupības režīmu gatavi ieviest 65% respondentu, savukārt Lietuvā taupības nolūkos mainīt ikdienas paradumus gatavi 40% aptaujāto. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā par taupības pasākumiem biežāk domājušas sievietes, bet Lietuvā - vīrieši.
Teju katrs desmitais Lietuvā un Latvijā komunālo maksājumu svārstības gatavs līdzsvarot, siltinot savu mājokli - Latvijā tas būtu aktuāli 8% aptaujāto, starp kuriem galvenokārt ir vīrieši vecumā no 30 - 39 gadiem, kamēr līdzīgās domās ir 9% respondentu Lietuvā.
"Lai arī aptaujas dati liecina, ka igauņi gaidāmajam cenu kāpumam varētu pieiet vispragmatiskāk, vienlaikus tikai 6% no Igaunijas iedzīvotājiem gatavi siltināt savu mājokli. Starp visām Baltijas valstīm tieši Igaunijā siltumizolācijas tirgus ir visnobriedušākais, jo iedzīvotājiem bijušas pieejamas plašākas finansēšanas iespējas ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem, kas arī izmantots, līdz ar to lielai daļai sabiedrības Igaunijā tas šobrīd vairs nav aktuāli," atklāj eksperts Kristjans Vaesters.
"Visoptimistiskāk par savām iespējām sadzīvot ar cenu kāpumu, nemainot savus ikdienas paradumus, noskaņoti Lietuvā dzīvojošie - tie galvenokārt ir cilvēki, kuru ikmēneša ienākumi ir robežās no 751 - 1000 eiro. Latvijā nemainīt savus ikdienas paradumus gatavi 35%, bet Igaunijā - tikai katrs trešais."
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju siltumizolācijas risinājumu uzņēmums Kingspan sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica šī gada oktobrī, katrā Baltijas valstī aptaujājot 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 - 74 gadiem.