Tirgotāji aicina valdību nekavējoties izstrādāt atbalsta programmu lielajiem uzņēmumiem

Uzņēmēji jau iepriekš pauda nostāju, ka pieeja valsts atbalstam diskriminē mazos uzņēmumus, bet arī lieliem uzņēmumiem nepieciešama atbalsta programma, kas balstītos uz jau spēkā esošajām programmām Latvijā un Eiropas Savienības (ES) atbalsta noteikumiem, ko praksē pārņēmušas vairākas citas dalībvalstis.

LTA piedāvāja palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazajiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro.

LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021.gada jūlijā, augustā un septembrī, nosakot apmēra minimumu 75% no uzņēmuma krituma un maksimumu - 100% no uzņēmumu krituma. Asociācijā skaidro, ka šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz to, ka Apgrozāmo līdzekļu granta fonda atbalsta apmērs ir nesamērīgi mazs, salīdzinot ar Covid-19 krīzes laikā ciestajiem zaudējumiem.

Pārējiem uzņēmumiem atbalstam jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas 2021.gada jūlijā, augustā un septembrī. Atbalsta apmērs jānosaka kā minimums 50% apmērā un kā maksimums 75% apmērā no uzņēmuma apgrozījuma krituma, uzskata LTA.

Atsaucoties uz Eiropas Komisijas pagaidu regulējumu par atbalsta veidiem uzņēmumiem, LTA rosina izskatīt vairākus atbalsta pasākumus Covid-19 ierobežojumu skartajiem Latvijas lielajiem uzņēmumiem.

Piedāvātais vienotais kritērijs atbalsta saņemšanai ir attiecīgā uzņēmuma apgrozījuma samazinājums periodā, kurā piemērots tirdzniecības aizliegums. Asociācija uzskata, ka atbalsts būtu jāpiemēro, ja apgrozījuma kritums ir vismaz 30% salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019.gadā, vai salīdzinot ar iepriekšējo mēnešu vidējo rādītāju 2021.gadā.

LTA aicina atbalsta pasākumos ietvert nodokļu un sociālo apdrošināšanas iemaksu termiņa atlikšanu par maksājumiem, kas attiecas uz 2021.gada pēdējo ceturksni, kā arī atbalstu, lai segtu uzņēmumu fiksētās izmaksas, kas radušās tirdzniecības ierobežojumu periodā.

Kā norāda asociācijā, ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma īres maksājumi ir viena no lielākajām ierobežojumu skarto uzņēmumu fiksēto izmaksu pozīcijām, pašlaik izstrādē esošā īrnieku atbalsta programma būtu vismaz jāpaplašina, lai ietvertu arī atsevišķas tirdzniecības vietas, kuras ietekmē mājsēde, nevis tikai tirdzniecības centrus, tādējādi pārliecinoties, ka nepieciešamais atbalsts sasniedz visus ierobežojumu skartos tirgotājus.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs pauž, ka, visticamāk, šī būs liela problēma vairumam mazumtirgotāju, kas lielāko daļu gada peļņas gūst tieši šajā pirmssvētku periodā.

"Šie ir būtiski zaudējumi vienam no svarīgākajiem sektoriem Latvijas ekonomikā, un nepārdomāti lēmumi var radīt patiesi negatīvas sekas, tāpēc aicinām valdību uzklausīt nozari, lai pēc iespējas ātrāk, nodrošinātu iekļaujošus un viegli administrējamus atbalsta kritērijus," uzsver Danusēvičs, piebilstot, ka tāpat arī nepieciešams novērst iespējamās interpretācijas problēmas, ar ko tirgotāji saskārās iepriekšējā pandēmijas vilnī, piesakoties valsts sniegtajam atbalstam.

Tirgotāji aicina Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un valdību kopumā sniegt pietiekamu atbalstu uzņēmējiem, norādot, ka citādi valsts var saskarties ar mazumtirdzniecības sektora nespēju pilnvērtīgi atjaunot savu darbību, ierobežojumiem beidzoties, kas atstātu nopietnas sekas Latvijas ekonomikā. Papildus nozare aicina atsākt pilnvērtīgu darbību pēc 15.novembra, ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības, kas bija spēkā līdz mājsēdes ieviešanai.