Banku zaudējumi mazinās

Banku sektora kopējie zaudējumi šā gada pirmajos desmit mēnešos sasniedza 321 miljonu latu, kas ir par 50% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad zaudējumi sasniedza 643 miljonus latu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Ieva Upleja.

FKTK sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2010.gada oktobrī liecina, ka šā gada pirmajos desmit mēnešos ar peļņu strādāja 11 Latvijas bankas, tajā skaitā trīs ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir 11,1%, kopā nopelnot 7,7 miljonus latu. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem oktobra beigās sasniedza 123,6 miljonus latu.

Visu Latvijas banku darbības rādītāji oktobrī bija atbilstoši normatīvu prasībām un saglabājās nemainīgi augsti. Oktobra beigās banku sektora likviditātes rādītājs bija 66,4%, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs bija 15,2%. Arī pirmā līmeņa kapitāla rādītājs kopš septembra saglabājās nemainīgs un oktobra beigās bija 12%. Kopš 2010.gada sākuma kapitālu palielinājušas 13 bankas kopumā par 281 miljonu latu, un oktobra beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1,86 miljardus latu.

2010.gada oktobra beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 10,3 miljardus latu, kas ir par 0,3% jeb 29 miljoniem latu vairāk nekā septembra beigās, tajā skaitā piesaistīto nerezidentu noguldījumu atlikums palielinājās par 5% jeb 194 miljoniem latu, savukārt piesaistīto rezidentu noguldījumu atlikums saruka par 2,6% jeb 164,5 miljoniem latu.

Šā gada oktobrī banku sektorā kopumā no jauna izsniegti kredīti 236 miljonu latu apmērā. Lielākā daļa jeb 145 miljoni latu izsniegti uzņēmumiem, kas nodarbojas ar finanšu un apdrošināšanas darbību, 12 miljoni latu - mājsaimniecībām, pa desmit miljoniem latu tikuši izsniegti apstrādes rūpniecībai un tirdzniecībai, savukārt gandrīz 33 miljoni latu izsniegti nerezidentiem.

Oktobra laikā ir auguši piecu Latvijas banku un trīs ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi, tomēr no jauna izsniegto kredītu apmēri banku sektorā kopumā joprojām ir mazāki par banku amortizētajām kredītu summām. Tādēļ arī 2010.gada oktobrī kredītportfelis kopumā turpināja sarukt un oktobra beigās sasniedza 14,5 miljardus latu.

Oktobra beigās bez maksājumu kavējuma bija 71,4% no banku izsniegtajiem kredītiem. Kredītu kvalitātei stabilizējoties, kredītu ar maksājumu kavējumu atlikums turpināja samazināties arī oktobrī - par 0,7%. Oktobrī jau trešo mēnesi pēc kārtas saruka arī kredītu ar maksājumu kavējumu, kas pārsniedz 90 dienas, apmērs par 1,5%, un to īpatsvars banku kredītportfelī oktobra beigās sasniedza 19,3%. Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (27,5%) un rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (24%).

Pārstrukturēto kredītu atlikums kopš septembra beigām būtiski nav mainījies, un oktobra beigās tas joprojām bija 2,9 miljardi latu jeb 19,9% no kopējā banku kredītportfeļa. Vairums no pārstrukturēto kredītu apjoma bija kredīti rezidentu mājsaimniecībām un mikrouzņēmumiem - attiecīgi 32,8% un 28,3%, savukārt 15,6% bija kredīti nerezidentiem.

Atgūšanas procesā esošo kredītu apjoms oktobra laikā nedaudz saruka - par 2%, tomēr oktobra beigās tas joprojām bija 2,2 miljardi latu jeb 15% no kopējā banku kredītportfeļa. Arī no atgūšanas procesā esošo kredītu apjoma lielākais īpatsvars bija kredītiem rezidentu mājsaimniecībām (41%) un mikrouzņēmumiem (34.3%).

Stabilizējoties kredītu kvalitātei, jau trešo mēnesi pēc kārtas nedaudz sarūk arī banku uzkrājumu nedrošajiem kredītiem kopējais apmērs - oktobrī par 1,1%, tomēr izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem kopējais apmērs banku sektorā oktobra beigās joprojām bija 1,7 miljardi latu jeb 11,4% no banku kopējā kredītportfeļa.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais