Zivsaimniecības nozare Latvijā patlaban ir viena no perspektīvākajām, pateicoties gan pieaugošajam pieprasījumam pēc zivīm pasaules tirgos, gan ievērojamam atbalstam no Eiropas Savienības (ES) fondiem, šodien konferencē atzina nozares pārstāvji.
Konferencē "Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumu ieviešana un zivsaimniecības nozares attīstība Latvijā" tika akcentēts, ka pasaules tirgos pēdējo gadu laikā strauji pieaug pieprasījums pēc akvakultūras produktiem, līdz ar to par 10% augusi arī produkcijas cena.
"Eiropā katru gadu par 2% pieaug zivju produkcijas patēriņš. Zivis, garneles, gliemenes un citus akvakultūras produktus pieprasa arī Vācijā un Čehijā, kur līdz šim bijis zems svaigu zivju patēriņš. Turklāt zivis arvien vairāk tiek pieprasītas ne tikai tirdzniecības vietās, bet arī restorānos, kā arī - kā izejviela konservu ražošanai," norādīja starptautiskas organizācijas "Eurofish" pārstāve Aina Afanasjeva.
Tiek prognozēts, ka 2010.gadā akvakultūras apjomi pasaulē sasniegs 55 700 tonnu, kas ir par 3,1% vairāk nekā pērn, savukārt eksporta un importa apjoms pārsniegs 100 miljardus latu, kas ir par 6,5% vairāk nekā 2009.gadā.
Kā akcentēja Afanasjeva, pieprasījuma pieaugums nozīmē papildus iespējas arī Latvijas zivsaimniekiem. "Vienlaikus jārēķinās ar tendenci, ka lieli Eiropas ražotāji konsolidē spēkus, zivju produkcijas un konservu ražošanu pārceļot uz Poliju un Maroku. Tas nozīmē, ka arī Latvijas ražotājiem vajadzētu apvienoties, lai izturētu konkurenci."
Savukārt Zivju fonda padomes vadītājs, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības politikas departamenta direktors Normunds Riekstiņš norādīja, ka pērn zivju produkcija ar 2,5% daļu bija trešā nozīmīgākā eksporta prece Latvijas pārtikas produkcijas eksportā aiz graudaugiem, miltu produktiem un dzērieniem. "Interesi par akvakultūru apliecina arī "kosmisks" lēciens nozares uzņēmumu reģistrācijā. Ja pērn tika reģistrēts 141 jauns uzņēmums, šogad līdz novembrim - jau 283 uzņēmumi. Lielākoties Vidzemē - 37%, Kurzemē - 21% un Rīgā - 20%, kā arī Latgalē - 13%, bet Zemgalē - 9%. 120 no reģistrētajiem varētu būt ražotāji, jo ir gatavi eksportēt preci," sacīja Riekstiņš.
Jaunu uzņēmumu veidošanos sekmē arī ievērojams ES fondu atbalsts. Kā norādīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītājas vietnieks Indulis Avotiņš, no 2007. līdz 2013.gadam Latvijas zvejniekiem, zivju apstrādātājiem un akvakultūras produkcijas ražotājiem no Eiropas Zivsaimniecības fonda ir pieejami vairāk nekā 112 miljoni latu ES publiskā finansējuma.
Patlaban vislielāko atbalstu - 40% - saņēmuši zvejnieki zvejas aktivitāšu pilnīgai pārtraukšanai. Kā norādīja Avotiņš, saņemtās kompensācijas tiekot investētas zvejnieku saimniecību attīstībā un liellaivu iegādē. 20% atbalsta izmaksāts investīcijām zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās. Kopumā izmaksātais atbalsts zvejniekiem patlaban ir 28 577 599 lati.
LAD pārstāvis norādīja, ka līdz 15.decembrim vēl iespējams pieteikties atbalstam programmā "Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas" (izsludinātais publiskais finansējums 500 000 latu, atlikums - 250 965 lati); programmai "Investīcijas zvejas kuģu ierīcēs un zvejas rīku selektivitātē" (izsludinātais publiskais finansējums 700 000 latu, atlikums - 681 712 lati); programmai "Sociāli ekonomiskie pasākumi" (izsludinātais publiskais finansējums 1 500 000 latu, atlikums - 1 301 280 lati); programmai "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" (izsludinātais publiskais finansējums 6 000 000 latu, atlikums - 4 206 774 lati); programmai "Zveja iekšējos ūdeņos" (pieejamais publiskais finansējums - 100 000 latu).