Ārkārtējās situācijas laikā konkrētiem uzņēmējiem, kuru darbību ietekmē pret Covid-19 izplatību vērstie ierobežojumi, būs iespējama nodokļu atlikšana, pieejams atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem un subsidētās darba algas, atklāj ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Konceptuāla vienošanās par konkrētajiem atbalsta mehānismiem panākta ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītāja darba grupā.
Tāpat plānots, ka vakcinētiem darbiniekiem slimības lapas valsts apmaksātu, sākot ar pirmo dienu, lai darbinieki ar Covid-19 simptomiem varētu palikt mājās un nepieciešamības gadījumā arī veikt testu.
Vienlaikus darba grupā no uzņēmēju organizācijām saņemti signāli, ka pašlaik varētu iztikt bez dīkstāves pabalstiem.
Finanšu ministrijas pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka Reira vadītā darba grupa nolēma tālāk virzīt apgrozāmo līdzekļu grantu programmas izstrādi atbilstoši jaunajai situācijai, konceptuāli atbalstīt subsīdijas darbavietām, lemt par slimības lapu apmaksu no pirmās dienas vakcinētiem ar Covid-19 saslimušajiem, kā arī pagarināt nodokļu samaksas termiņu saimnieciskās darbības aizlieguma laikā tiem nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskā darbība ārkārtas situācijas laikā ir pilnībā aizliegta.
Finanšu ministrs aicinājis rīkoties ļoti operatīvi un uz nākamo vadības grupas sēdi, kurā jau detalizēti tiks spriests par apgrozāmo līdzekļu granta koncepciju, grupa sanāks piektdien, 15.oktobrī, plkst.12.
Darba grupā no uzņēmēju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) - puses netika pausts atbalsts dīkstāves pabalstu turpināšanai, tāpēc šī veida atbalsts tālāk netiks virzīts.
Reirs uzskata, ka atbalsta pasākumiem jābūt tādiem, kas veicinātu vakcināciju. "Ir viens - vislabākais atbalsta veids, un tā ir vakcinācija, jo tiklīdz sabiedrība būsim sasniegusi pietiekamu vakcinācijas aptveri, visi ierobežojumi tiks atcelti," uzsver finanšu ministrs.
Vitenbergs skaidroja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ceturtdien uz darba grupu nākusi ar sagatavotu analīzi par to, kuras nozares ierobežojumu iespaidā nevar strādāt vispār un kuras ir ierobežotas daļēji.
"Tas, kā mēs redzam šo situāciju, - esošie ierobežojumi skar plašāku uzņēmumu un nozaru loku, ne tikai tās, kas ir aizvērtas. Tāpēc mēs piedāvājām dažādus rīkus, kādi būtu nepieciešami, lai uzņēmumi varētu šajā laikā izdzīvot. Bez iepriekš daudz diskutētajiem atbalstiem, kas ir subsidētās darba vietas un dīkstāves pabalsts un uzņēmumiem apgrozāmie līdzekļi, mēs piedāvājām arī citus risinājumus," sacīja ekonomikas ministrs.
Vitenbergs arī atzīmēja, ka diskusijas par to, kurām nozarēm atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem būtu piešķirams, vēl turpināsies. Diskusija darba grupā bijusi par to, vai atbalsts ir nepieciešams tikai slēgtajām nozarēm vai arī tām, kas ir daļēji ierobežotas.
Politiķis pauda, ka optimālā gadījumā par jau konkrēti sagatavotu piedāvājumu valdībā varētu diskutēt jau nākamajā nedēļā, tomēr pastāv iespēja, ka piedāvājumu līdz šim laikam vēl varētu arī nepaspēt izstrādāt.
Tāpat Vitenbergs atklāja, ka, piemēram, apgrozāmo līdzekļu atbalsts uzņēmējiem tāpat būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), kas nozīmē, ka to piešķiršana jebkurā gadījumā aizņems ilgāku laiku.
Kā ziņots, valstī līdz 11.janvārim izsludināta ārkārtējā situācija,