Ārvalstu investoriem Latvijā aktuāla finanšu tirgu attīstība un nodokļu politika

Ārvalstu investoriem Latvijā ir aktuāli tādi jautājumi kā daudznozaru finanšu tirgu attīstība Latvijā, iepirkuma procesa regulējums, kā arī nodokļu politika, liecina šodien tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski ("Vienotība") Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes pārstāvju sniegtā informācija par nākamā gada valdības un investoru augsta līmeņa tikšanās tēmām.

Šodien tikšanās laikā pārrunātas maijā notikušās valdības un ĀIPL augsta līmeņa sanāksmē izskanējušās rekomendācijas nodokļu politikas pilnveidošanā, regulatīvās vides sakārtošanā investīciju projektu īstenošanā un piesaistē, teritorijas plānošanas un būvniecības procesa regulējošu jautājumu risināšanā, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Laine Kučinska.

Tāpat apspriesta Latvijas augstākās izglītības konkurētspējas celšana starptautiskajā mērogā, kā arī nodarbinātības veicināšana, radot jaunus, ilgtspējīgus uzņēmumus.

Ministru prezidents savukārt informējis ĀIPL valdes pārstāvjus par valdības īstenotajiem pasākumiem ekonomiskās situācijas stabilizēšanā un uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā.

Premjers uzsvēris valdības apņēmību lielu investīcijas projektu piesaistei un īstenošanai, ko veicinās izveidotā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome. Tāpat Dombrovskis norādījis uz ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, mikrouzņēmumu atbalsta programmas un citām iniciatīvām, kas veicinās ekonomikas izaugsmi Latvijā.

Tikšanās laikā pārrunāti arī aktuālie jautājumi par 2011.gada budžeta izstrādi, nodokļu politiku un strukturālajām reformām.

Latvijas valdības un ĀIPL augsta līmeņa tikšanās notiek kopš 1999.gada. Valdības un ārvalstu investoru dialoga mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi un sekmēt ārvalstu investīcijas Latvijā. Ikgadējās sanāksmēs piedalās ministri, augstākās amatpersonas un padomes biedru uzņēmumu augstākie vadītāji, kuri pārrauga ārvalstu investīcijas Latvijā.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.