Tuvākajā nākotnē Latvijā masveida kreditēšanas atsākšanās nav gaidāma.
Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka kreditēšanas atsākšanās nav gaidāma tuvākajā nākotnē, jo bankām arvien palielinās "slikto kredītu" īpatsvars un bankas ievērojami rūpīgāk izvērtē kredītu pieprasījumus.
Kā vēl vienu problēmu viņš minēja stagnāciju nekustamo īpašumu tirgū, kas nosaka, ka bankas nevar pilnībā izvērtēt savus riskus, jo nav skaidras nekustamo īpašumu cenas, bet nekustamie īpašumi visbiežāk darbojas kā kredītu nodrošinājums.
"Šādā situācijā bankām vispirms jāveido uzkrājumi sliktajiem kredītiem, lai pārliecinātu finanšu tirgus, ka tās ir darboties spējīgas," sacīja Dombrovskis, atzīstot, ka viņš šaubās, vai arī paši uzņēmēji būtu gatavi masveidīgi ņemt kredītus, jo reālā procentu likme esot ļoti augsta. Tāpat uzņēmēju motivāciju kavējot arī deflācijas gaidas.
Viņaprāt, aktīvāka situācija kreditēšanas jomā gaidāma līdz ar nekustamo īpašumu tirgus stabilizāciju. Tāpat nepieciešams samazināt arī deflācijas risku, bet tas varētu notikt tikai pēc Latvijas iestājas eirozonā.
Uzņēmuma "Primekss" valdes priekšsēdētājs un ekonomists Jānis Ošlejs uzskata, ka, lai kādi būtu valdības pārstāvju centieni bankas aicināt atsākt aktīvāku kreditēšanu, tomēr kapitālisma sistēma nosaka to, ka valsts iespējās nav kādam piespiedu kārtā likt kreditēt.
Viņaprāt, valsts uzdevums ir pārraukt ciklu, kurš veidojas, jo uzņēmējiem nav naudas, lai veiktu attīstību, bankas šādā situācijā nevēlas kreditēt, bet bez kreditēšanas nav iespējama attīstība.
Viens no veidiem, kā valsts varētu veicināt kreditēšanu, esot valsts bankas izveide, kura kreditēšanu veic nekapitālistiskā veidā jeb bez mērķa no tā gūt peļņu, bet tikai ar mērķi atbalstīt uzņēmējdarbību. Otrs variants esot lata devalvācija, kas ļaušot eksportētājiem būt konkurētspējīgākiem un veicināt tautsaimniecības augšupeju.
"Vēl viens variants ir pagaidīt kādus divus vai trīs gadus, kamēr Latvijā izmaksas būs nokritušas tik zemu, ka uzņēmumi sāks gūt peļņu," ironiski norādīja Ošlejs.
Savukārt ekonomists Roberts Remess aģentūrai LETA atzina, ka no valsts puses nepieciešams aicinājums bankām atsākt kreditēšanu, tomēr, viņaprāt, pašām bankām jau nav īpašu pretenziju kreditēt tos uzņēmumus, kuri ir maksātspējīgi un ar labiem biznesa plāniem.
"Ja uzņēmējam jau tagad ir labs biznesa plāns un viņš ir maksātspējīgs, tad domāju, ka viņam nav būtisku šķēršļu saņemt kredītu, bet, protams, bankas ir un būs daudz piesardzīgākas nekā līdz šim," uzsvēra Remess.
Saskaņā ar viņa teikto esošajā situācijā masveida kreditēšana nav gaidāma, tomēr, līdz ko bankas redzēs iespējas, tās kreditēšanu atsāks, jo tās ir ieinteresētas gūt peļņu. Viņš pieļauj, ka aktīvāka kreditēšana varētu atsākties vēl pirms reālas ekonomikas augšupejas, kad bankām jau būs nojauta par situācijas uzlabošanos.