Bankas uzpērk nekustamos īpašumus

DnB NORD bankas pārstāvis izrādījies vienīgais viesis 17. novembra izsolē, kurā par 11,1 tūkstoti latu piedāvāts dzīvoklis, kas iegādes brīdī 2006. gadā novērtēts ar 58 tūkstošiem.

Neatkarīgā informēja par gaidāmo dzīvokļa izsoli 6. novembra intervijā ar tā īpašnieku Ivo Krontālu, kurš stāstīja par savu pieredzi fiziskas personas maksātnespējas procesā. Pēc tās I. Krontālam nācies saņemt gan uzmundrinošas, gan nosodošas replikas par savu atklātību, bet arī intervija nepiesaistīja izsolei dalībniekus. Uz izsoli atnācis tikai bankas pārstāvis, lai konstatētu, ka neviena cita pretendenta uz dzīvokli nav. Tādā gadījumā kreditoram iestājas tiesības pārņemt mantu par izsoles sākumcenu, ko banka, visticamāk, izmantos.

I. Krontālam atliek cerēt, ka tas notiks pēc iespējas ātrāk un atbrīvos viņu no komunālo maksājumu sloga par tukšu dzīvokli.

Gadījums ar I. Krontāla dzīvokli vēlreiz apliecina viņa teikto 6. novembra intervijā, ka bankas savāc parādniekiem atņemtos dzīvokļus, kuri līdz ar to pazūd no nekustamo īpašumu tirgus – bankas tos pagaidām nepiedāvā ne pirkt, ne īrēt. I. Krontālam būs aktuāli atrast īres mājokli pēc tam, kad viņam nāksies palikt gan bez dzīvokļa, gan bez mājas, kā to prasa viņa maksātnespējas plāns.

Vēl citu liecību par šo pašu procesu dod ziņa par darījumu, kas ar savu summu un iesaistīto ekspremjeru Māri Gaili jau ir piesaistījis sabiedrības uzmanību. Proti, M. Gailis vienojies ar Swedbank, ka tās izveidots fonds par pāris miljoniem latu pārņem visus bankā ieķīlātos M. Gaiļa īpašumus un atbrīvo parādnieku no viņa saistībām. Arī M. Gailis izceļas ar atklātību un stāsta, ka bankai nācies piekrist šādam darījumam, lai neradītu izdevumus par maksātnespējas procesu, kas nesola bankai papildu ieguvumus.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.