Ministrijas gatavas līdz gada beigām efektīvi izlietot ES fondu līdzekļus

Ministrijas ir paudušas gatavību līdz 2010. gada beigām efektīvi izlietot plānoto finansējumu no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, lai veicinātu līdzekļu ieplūšanu tautsaimniecībā un ātrāku tās atveseļošanos.

Savukārt valsts budžeta līdzekļus apmēram 2,3 miljonu latu apmērā, kurus līdz gada beigām nav iespējams izlietot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros, valdība nolēma pārdalīt Zemkopības ministrijas pārziņā esošajiem fondiem, lai tādējādi nodrošinātu pilnu valsts budžeta resursu apguvi.

Finanšu ministrija, lai nodrošinātu pastāvīgu ES fondu līdzekļu izlietojuma dinamikas uzraudzību, katru nedēļu apkopos un analizēs informāciju par ES fondu apguves statusu pa nozarēm.

Ministru kabinets otrdien, 16. novembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par ārvalstu finanšu resursu (ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas) apguvi līdz 2010. gada 30. septembrim un akceptēja jaunos finanšu apguves mērķus 2010.gadam katrai ministrijai.

Līdz 2010. gada 30. septembrim kopumā 2007.-2013. gada plānošanas perioda ES fondu projekti apstiprināti par 2,44 miljardiem latu jeb par 70% no kopējās periodam pieejamās summas, noslēgti līgumi par 2,2 miljardiem latu jeb 64%, un finansējuma saņēmējiem izmaksāti 718,8 miljoni latu jeb 21% no kopā pieejamā publiskā finansējuma. Neskatoties uz to, ka Latvija jauno dalībvalstu vidū ieņem 4.vietu ES fondu apguvē, finanšu apguves progress joprojām nav vērtējams kā labs, jo krietni atpaliek no noteiktajiem ambiciozajiem finanšu apguves mērķiem otrajam pusgadam, tomēr Finanšu ministrija darīs visu iespējamo, lai 2010. gadā pieejamais valsts budžeta finansējums ES fondu projektiem tiktu izlietots tam paredzētajam mērķim.

Analizējot pārējo ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu ieviešanu, FM informē, ka ir sākusies EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu jaunā perioda 2009.–2014.gadam plānošana Latvijā. Lai gan ar aizkavēšanos, tomēr 2010. gada 28. jūlijā ES un donorvalstis parakstīja līgumus par finansējuma piešķiršanu 15 ES dalībvalstīm. Latvijai jaunajā periodā būs pieejami aptuveni 51,27 miljoni latu, kas ir par 13,48 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā 2004.-2009. gada periodā. Lai sagatavotu Latvijas pozīciju sarunām ar donorvalstīm par saprašanās memorandu noslēgšanu, Finanšu ministrija izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu par Latvijas prioritātēm finansējuma izlietojumā.

Šveices programmas līdzfinansētā projekta „Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolnieku pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus” ietvaros 2010. gada jūlijā noslēgti 3 iepirkuma līgumi par visu projektā paredzēto 110 skolēnu autobusu iegādi, no Šveices saņemts avansa maksājums 20% (1,46 miljonu latu) apmērā. 2010. gada septembra beigās pirmos 3 autobusus skolēnu pārvadāšanai saņēma Grobiņas, Talsu un Madonas pašvaldības, nākamos 9 saņems Latgales reģiona novadu pašvaldības 2010. gada 1. novembrī.

Izaicinājumi nākamajā ceturksnī ir saistīti ar 2010. gada finanšu apguves mērķu izpildi. Tāpat nākamajā ceturksnī nepieciešams sākt iestrādnes jauniem finanšu apguves mērķiem 2011. gadam, kas būtu par pamatu nākamā gada finanšu apguves uzraudzībai. Izstrādājot valsts budžeta projektu 2011. gadam, jāsagatavo sabalansēts un uz tautsaimniecības atveseļošanu vērsts piedāvājums par ES fondu projektu finansēšanu 2011. gadā.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais