Lētākā pārtika starp Baltijas valstu galvaspilsētām šogad otrajā ceturksnī bija Viļņā, otrajā vietā ierindojās Rīga, savukārt dārgākā pārtika bija Tallinā, aģentūrai LETA pavēstīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrā.
No kopumā 36 produktiem Igaunijā jūnijā septiņi bija lētākie un 13 dārgākie produkti, Latvijā bija desmit lētākie un 13 dārgākie, bet Lietuvā 17 lētākie un septiņi dārgākie.
Jūnijā lētākie jaunie kartupeļi Baltijā bija Tallinā, kur tie maksāja 0,15 eiro par kilogramu, turpretī dārgākie jaunie kartupeļi bija nopērkami Rīgas veikalu ķēdē, kur tie maksāja 0,79 eiro kilogramā. Tikmēr sīpoli Igaunijā maksāja 0,29 eiro par kilogramu, bet Latvijā - 0,5 eiro kilogramā.
Savukārt lētākie vietējie tomāti bija Viļņā, kur to cena bija 1,79 eiro par kilogramu, kamēr dārgākie tomāti bija Tallinā 5,99 eiro kilogramā. Lētākās lielā izmēra olas (desmit gabali) bija Viļņas veikalu ķēdē, kur tās maksāja 1,09 eiro, bet dārgākās Rīgā - 2,25 eiro.
Lielākās cenu svārstības starp veikalu ķēdēm bija Latvijā, kur, piemēram, cukurs maksā no 0,55 eiro kilogramā līdz 1,15 eiro par kilogramu, kamēr Igaunijā cukura cena bija no 0,55 eiro kilogramā līdz 0,69 eiro par kilogramu, bet Lietuvā visās veikalu ķēdēs tas maksāja 0,55 eiro par kilogramu.
LTVC informācija liecina, ka līdzīgi kā cukurs arī vairāki citi pārtikas produkti Lietuvas veikalu ķēdēs maksā vienādi, tostarp Viļņā griķi visās veikalu ķēdēs maksāja 1,24 eiro kilogramā, sviests - 5,11 eiro kilogramā, bet broileri - 1,69 eiro kilogramā. "Cerams, ka Lietuvas vienādās cenas ir efektīvas mazumtirdzniecības rezultāts, nevis kādu citu darbību rezultāts," pauda LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.
Viņa arī piebilda, ka līdz ar veikalu ķēdes "Lidl" ienākšanu Latvijā tiks veicināta konkurence tirgotāju starpā un patērētājiem - produktu dažādība.
Tāpat viņa pauda, lai gan visu trīs Baltijas valstu pārtikas nozares ir līdzīgas un daudzu gadu garumā pārtikas cenas mazumtirdzniecības tīklos bijušas līdzīgas, pēdējo pāris gadu laikā, nākas secināt, ka Latvija nav spējusi noturēt savas pozīcijas. "Katrai valstij ir citas priekšrocības katrā nozarē," uzsvēra Gulbe, piebilstot, ka Lietuva vēsturiski ir spēcīgāka piena pārstrādes nozare, Latvijā spēcīga ir graudaugu un miltu produkcijas ražošana, savukārt Igaunijā - gaļas nozare.
Gulbe akcentēja, ka pēdējos gados Lietuvas uzņēmēji ir nostiprinājuši pozīcijas Latvijas tirgū putnkopības nozarē, bet Igaunijas uzņēmēji - piena nozarē, kļūstot par īpašniekiem Latvijas uzņēmumos.
Tāpat viņa uzsvēra, ka cenas produktiem veikalos visās valstīs nekad nebūs vienādas - cenu lielākoties nosaka konkrētās valsts tirgus situācija, konkurences apstākļi, nodokļu politika, resursu cenas, preces ražotājs, piegādātājs, loģistikas ķēdes, īstenotās kampaņas un citi apstākļi.
LTVC vadītāja arī pauda, ka, neskatoties uz dārgāko pārtiku, Igaunijas ģimenes starp Baltijas valstīm vismazāko ienākumu daļu tērē pārtikai - 19%, kamēr, piemēram, Latvijā ģimenes pārtikai tērē 24% ienākumu.
Viņa arī prognozēja, ka turpmāk sagaidāms pārtikas cenu kāpums, jo nelabvēlīgus apstākļus tirdzniecībai sekmējuši gan šīs vasaras laika apstākļi, gan Covid-19 pandēmija. Tostarp būtiski pieaugušas resursu cenas un loģistikas izmaksas. "Tas nozīmē, ka sekos arī pārtikas cenu kāpums. Jautājums tikai vai Latvijas ekonomika augs pietiekami, lai lielai iedzīvotāju daļai par pārtiku nebūtu jātērē vēl lielāka daļa no ģimenes ienākumiem," atzīmēja Gulbe.
LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.