Saeimā iesniegta iniciatīva par PVN samazināšanu pārtikas produktiem

© Publicitātes foto

“Maxima Latvija” sadarbībā ar partnerorgtanizācijām – biedrību “Zemnieku saeima” (ZSA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) – Saeimā iesniedza iniciatīvu “Samazinām PVN pārtikas produktiem”. Iniciatīvas mērķis ir samazināt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5 % apmērā  svaigiem pārtikas produktiem un to atbalsta vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Pēc iniciatīvas iesniegšanas Saeimā, tiks izskatīti un pārbaudīti iedzīvotāju iesniegtie paraksti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistrā, savukārt pēc 10 000 derīgo parakstu identificēšanas iniciatīva tiks nodota izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Lai padarītu kvalitatīvus un veselīgus pārtikas produktus pieejamākus plašai sabiedrībai, nemazinot dzīves kvalitāti un vienlaikus sekmētu tautsaimniecības attīstību, “Maxima Latvija” kopā ar partnerorganizācijām pērnā gada vasarā uzsāka kampaņu, lai rosinātu izmaiņas nodokļu politikā Latvijā un tādējādi samazinātu PVN likmi 5 % visām svaigo pārtikas produktu grupām - svaigai gaļai un zivīm, piena produktiem un olām. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt godīgu un caurspīdīgu PVN samazināšanu, lai ieguvēji būtu Latvijas iedzīvotāji.

“Viens no “Maxima Latvija” galvenajiem mērķiem ir nodrošināt pircējiem augstas kvalitātes produktus par zemām cenām un piedāvāt vietējo ražotāju produkciju. Šādi varam atvieglot klientu ikdienas rūpes, palīdzēt gādāt par ģimenēm, kas ir īpaši svarīgi ekonomiski grūtākos laikos. Lai arī ikdienas dzīve pērn ievērojami mainījusies ikvienam, nepieciešamība pēc bagātīga uztura un rūpes par sevi un ģimeni neapstājas. Vairums pircēju veic izvēli par labu produktam atkarībā no tā cenas, ko ietekmē valstī noteiktā PVN likme. Zīmīgi, ka tieši pārtika mājsaimniecības izdevumos sastāda lielāko daļu, savukārt no pārtikas pirkuma groza 70 % veido svaigās kategorijas produkti - svaigā gaļa, zivis, olas, piena produkti. Rosinātās izmaiņas uzlabos vietējo ražotāju konkurētspēju veikalu plauktos, nodrošinot mazāk aizsargāto sabiedrības grupu atbalstu, tādēļ Saeimu aicinām neatlikt rosinātās izmaiņas un pielikt visas pūles mērķa sasniegšanai, no kura ieguvēji būs visa Latvijas sabiedrība,” stāsta Edvīns Lakstīgala, “Maxima Latvija” Iepirkuma departamenta direktors.

“Līdzšinējā pieredze rāda, ka PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kas tika ieviesta 2018. gadā, ir devusi lielu pienesumu gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Statistika rāda, ka nozares preču un pakalpojumu apgrozījums ir palielinājies par 9,4 %, vienlaikus pieaugot arī vidējam atalgojumam nozarē par 9-10 %. Kā liecina tirgus uzraudzība Baltijas valstu veikalu tīklos, pateicoties 5 % PVN pilotprojektam, Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem cenas ir samazinājušās par 11,7 %. Svaigai vietējai pārtikai jābūt pieejamai ikvienam iedzīvotājam - jo vairāk valsts spēs atbalstīt vietējos lauksaimniekus, jo vairāk mums izdosies stiprināt vietējā produkta pozīcijas Latvijas tirgū. Pašmāju produkti ir sabiedrībā iecienīti un tiem ir jābūt maksimāli pieejamiem!” stāsta Jānis Eglīts, Zemkopības ministra biroja vadītājs.

“Jau gadiem šis samazinātā PVN jautājums kā karsts kartupelis tiek mētāts starp dažāda līmeņa sarunām. Tomēr beidzot mums ir jāspēj domāt valsts līmenī un saprast, ka samazinātā PVN likme ir viens no instrumentiem, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, nodrošina darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībai un valsts budžetam, jo palielina konkrēto produktu grupu patēriņu, kā arī būtiski samazina "pelēko ekonomiku", ko pierādīja PVN 5 % ieviešana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Tomēr pāri visam, galvenais ieguvums, kā mēs redzam, ir tas, ka šī iniciatīva palielināja vietējo augļu un dārzeņu patēriņu, jo tie beidzot cenas ziņā spēj konkurēt ar importētajiem. Šis ir īstais un pēdējais brīdis beigt gari diskutēt un beidzot ieviest samazināto PVN likmi arī svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, lai šajā ilgstošajā pandēmijas laikā veidotu pozitīvu ietekmi ne tikai uz gala pircējiem, bet arī vietējiem lauksaimniekiem un ražotājiem. Mums pašiem ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem un ražotājiem, nevienam citam tie nerūp!” stāsta Kaspars Melnis, biedrības “LOSP” valdes loceklis un Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs.

“PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem 3 gadu laikā ir devusi lielu pienesumu gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Dažādu pārkāpumu skaits augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā ir samazinājies par 20 %, un vidējais darba ņēmēju skaits nozarē ir pieaudzis par gandrīz 6 %, kā arī reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis par 9 %. Un kas svarīgākais, ir samazinājusies arī Latvijai raksturīgu dārzeņu un augļu cena. Tāpēc tagad ir jāsper nākamais solis veselīga un kvalitatīva uztura virzienā, samazinot PVN likmi līdz 5 % arī svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem. Tas dotu iespēju vietējā tirgū vairāk realizēt šo produktu noietu, attiecīgi dodot pienesumu arī lauksaimniekiem. Mums ir jādomā par to, kā sildīt vietējo ekonomiku un tanī pat laikā ir jādomā, kā palīdzēt sabiedrības mazaizsargātākajiem slāņiem pārtikas produktus padarīt pieejamākus,” stāsta Mārtiņš Trons, lauksaimnieks un biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis.

Portālā ManaBalss.lv iniciatīvai atbalstu līdz 2021. gada 5. jūlija plkst. 9.00 ir snieguši 14 698 iedzīvotāji. Savukārt 2020. gada vasarā vairāk nekā 2000 cilvēku šo iniciatīvu atbalstīja, “Maxima Latvija” veikalā parakstoties par labu šai iniciatīvai. Savāktie paraksti liecina par aktualitāti un iniciatīvas nozīmību Latvijas pilsoņu vidū.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais