Interneta veikali neapmierināti, ka pastāvošā likumdošana ir pircēju pusē

Normatīvajos aktos būtu jānosaka līdzvērtīgas attiecības starp interneta veikala pārdevēju un pircēju, uzskata biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie interneta veikalu pārstāvji.

"Patlaban likumdošana lobē pircēju. Pircējam noteikti būtu godīgi jāinformē pārdevējs par iegādājamās preces pielietošanas mērķi, jo ne visas preces paredzētas visa veida izmantošanai, piemēram, komercdarbībā. Tāpat pircējiem jāņem vērā, ka pircēja juridiskas personas tiesības atšķiras no pircēja fiziskas personas tiesībām," norāda internetveikala "e1.lv" pārstāvis Jānis Incenbergs

Viņš arī uzskata, ka pretēji plaši izplatītajam viedoklim, ka internetveikals ir ātras un vieglas peļņas avots, tas tomēr nav viegls bizness, jo prasības pret internetveikalu gan no valsts, gan no klientu puses ir augstas.

"Jābūt kvalificētiem pārdevējiem, garantiju apkalpošanas nodaļai, grāmatvedībai un lietvedībai. Klāt nāk arī nepārtrauktas investīcijas IT jomā, uzlabojot internetveikalu, kas jāveic metodiski un nepārtraukti," sacīja Incenbergs.

Arī interneta veikala "ff.lv" pārstāvis Jānis Ronis uzskata, ka Latvijā šī joma ir pietiekami regulēta un sakārtota no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa.

"Interneta veikali ir neizdevīgākās pozīcijās par parastajiem veikaliem," norādīja Ronis, piebilstot, ka patlaban Latvijā ļoti svarīgs aspekts ir cena.

"Izdarot izvēli starp interneta veikaliem, ieteiktu izvērtēt arī citus aspektus, ne tikai cenu, jo bieži uzcenojumi precēm ir tik niecīgi, ka pēc laika attiecīgais veikals gluži vienkārši nevar nodrošināt preces garantiju gadījumos, kad to nenodrošina ražotājs," sacīja Ronis.

Arī pēc interneta veikala "e4u.lv" pārstāvja Aleksandra Romanova domām, Latvijā ir ļoti daudz veikalu, kuri cenas izliek zemākas vai tādas pašas kā iepirkuma cenas. "Bieži veikali, ja redz, ka piegāde nav izdevīga, atsaka klientam, pamatojot ar to, ka preces nav noliktavā," norāda Romanovs.

Viņš arī norāda uz problēmu, ka dažiem interneta veikaliem nav norādītas konkrētas atrašanās adreses, bet tikai telefona numurs. "Šādus veikalus ar nepilnīgu informāciju vajadzētu izslēgt no vietnēm "salidzini.lv" vai "kurpikt.lv"," uzskata Romanovs.

Romanovs arī uzsver, ka preci interneta veikalā var atdot 14 dienu laikā, nepaskaidrojot atdošanas iemeslus, tikai tādā gadījumā, ja patērētājs nav sācis to lietot.

"Kad klients sāk lietot, piemēram, jaunu datoru, viņam jāinstalē operētājsistēma, kurā tiek prasīta parole un lietotāja vārds. Uzliekot šos datus un vēlāk atdodot preci interneta veikalam - kurš gribēs pirkt datoru ar cita lietotāja uzstādījumiem?" jautā Romanovs.

Kā ziņots, vairāki Latvijas interneta veikali pārkāpj likumus attiecībā uz patērētāju tiesībām, liecina ar tā saucamo "slepeno pircēju" palīdzību kompānijas "PPD mārketinga pakalpojumi" veikts pētījums.

"Slepenie pircēji" oktobrī kopumā 14 interneta vietnēs iegādājās deviņus portatīvos datorus un desmit datu nesējus. Pētījumā iekļautas interneta tirdzniecības vietnes, kuras pētījuma norises laikā pircējiem piedāvāja preces par viszemākajām cenām Latvijā, pircēji norēķinājās skaidrā naudā preces saņemšanas brīdī.

Pētījumā tika vērtēti vairāki aspekti, piemēram, vai norādīta likumos prasītā informācija par preces ražotāju/importētāju Latvijā, vai tiek izsniegti korekti noformēti pirkuma dokumenti un garantijas taloni, vai, atsakoties no preces, tā tiek pieņemta atpakaļ.