Ministrijas nākamgad Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēšanai no valsts budžeta prasa aptuveni 900 miljonus latu, tomēr Finanšu ministrijai (FM) šī summa šķiet pārāk optimistiska, tāpēc tā rosinās no budžeta ES naudas apgūšanai veltīt 700 miljonus latu, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par ES naudas apguves problēmām atzina FM valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Aleksandrs Antonovs.
Antonovs norādīja, ka par to vēl būs jālemj valdībai.
Savukārt, vaicāts, vai ir zināma summa, kāda varētu būt pieejama Latvijai nākamajā 2014.-2020.gada plānošanas periodā, Antonovs sacīja, ka par to ir pāragri runāt, jo patlaban ES notiek diskusijas, uz kādiem principiem vispār vajadzētu balstīties ES budžetam šajā posmā.
"FM uzskata, ka kohēzijas politikai ir jābūt vismaz tikpat nozīmīgai kā līdz šim. Tāpat tai jāpaliek orientētai uz tiem pašiem mērķiem, kādi sākotnēji tika izvirzīti. Latvijai svarīgi ir autoceļi, apmācība un pamata infrastruktūra, piemēram, skolas, slimnīcas. Turpretī stratēģija "ES 2020" vairāk orientējas uz pētniecību, zinātni, sociālo iesaistīšanos un attīstību. Tāpēc mums ir svarīgi pierādīt, ka pienācīgi spējam apgūt šajā plānošanas periodā piešķirto naudu," sacīja FM pārstāvis.
Kā norādīja Antonovs, iepriekšējā valdība sarunās ar Briseli izvirzījusi prasību, ka dalībvalstis un reģioni investē nepieciešamākajās jomās, līdz ar to Eiropas kopienas līmenī varētu vienoties par, piemēram, desmit jomām, kurās jāiegulda, un katra dalībvalsts izvēlētos trīs līdz piecas, kuras tās uzskata par prioritārām. Tādējādi neveidosies situācija, ka nauda tiek ieguldīta visur un pamazām. Tad arī FM varētu prasīt konkrētus rezultātus no ministrijām par padarīto.
"Esošajā plānošanas periodā būtu jātiek galā ar ūdenssaimniecības problēmām, jo vienai no direktīvām termiņš beidzas 2015.gada beigās, bet joprojām neesam pārliecināti, ka mums ir pietiekams finansējums, lai tiktu galā ar šo problēmu. Nav izslēgts, ka nākamajā plānošanas periodā kaut kādas jomas paliks uz valsts budžeta rēķina, bet tad arī valsts budžetā būs nedaudz vairāk naudas tām jomām, kas būtu palikušas ārpus struktūrfondiem," sacīja Antonovs.