Šā gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, patēriņa cenas Latvijā varētu būt palielinājušās par 0,8%-0,9%, prognozē biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie banku ekonomisti.
Septembrī pēc 11 mēnešu pārtraukuma patēriņa cenas Latvijā arī gada griezumā atgriezās pieauguma līknē, gada inflācijai sasniedzot 0,4%. Vēl šā gada augustā, salīdzinot ar 2009.gada augustu, Latvijā bija 0,3% deflācija.
Ekonomisti norāda, ka patēriņa cenas jau kopš gada sākumā ir nostājušās uz pieauguma ceļa un tāpēc sagaidāms, ka arī oktobrī cenas būs turpinājušas augt.
Ja gada inflācijas prognoze svārstās no 0,8% līdz 0,9%, tad oktobrī pret septembri ekonomist lēš, ka cenas varētu būt kāpušas par 0,2% līdz 0,3%.
"Swedbank" prognozē, ka oktobrī patēriņa cenas pieaugs par 0,3% mēneša laikā, kas nozīmē 0,9% pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada oktobrī. Septembrī pret oktobri patēriņa cenas.
Savukārt "SEB banka" paredz mazāku kāpumu - 0,2% mēneša laikā un 0,8% gada laikā.
Gan "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna, gan "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašputis norādīja, ka mēneša laikā nebija vērojami izteikti inflāciju veicinoši faktori un lielākajā daļā produktu un pakalpojumu grupu cenas, visticamāk, saglabājušās stabilas.
Tomēr, pēc analītiķu teiktā, oktobrī kopējā cenu līmeņa pieaugumu būs veicinājis pārtikas cenu kāpums, kā arī sezonālais apģērbu un apavu cenu pieaugums, kas saistīts ar jauno kolekciju parādīšanos veikalos. Turklāt arī degvielas cenas minimāli, bet pieaugušas.
Savukārt cenu kritums bija vērojams siltumenerģijas tarifos (vismaz "Rīgas siltumam").
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) jaunākos datus par patēriņa cenu pārmaiņām publicēs pirmdien, 8.novembrī, plkst.13.
Jau vēstīts, ka Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ preses konferencē paziņoja, ka noturīgam inflācijas kāpumam Latvijā nav ekonomiska pamata un tuvākajos gados inflācija Latvijā būs pavisam neliela, pat ja īslaicīgi vienas vai otras preču grupas cenas nedaudz pakāpsies globālo norišu ietekmē.
"Jāteic, ka atgriešanās pie gada inflācijas ir sava veida psiholoģiska robeža, ko ir mēģinājuši izmantot atsevišķi tirgus dalībnieki, steidzot paziņot par draudošu cenu pieaugumu vienai vai otrai preču grupai. Lai atcerēsimies kaut vai neseno griķu ažiotāžu, kas īslaicīgi palielināja noietu un acīmredzot ļāva uz ažiotāžas rēķina kādam gūt papildu peļņu," teica LB prezidents.
Taču vienlaikus viņš uzsvēra, ka, ja valdība izšķirtos celt nodokļus, tostarp pievienotās vērtības nodokli (PVN), inflācija nebūs tik mērena un tā gan skars patērētājus, gan mazinās ekonomisko aktivitāti. Piemēram, ceļot PVN no 21% uz 22%, inflācija papildus augtu par 0,7 procentu punktiem. Attiecīgi uz 23% tie jau būtu 1,4% punkti.
Septembrī gada inflācijai sasniedza 0,4%.