Banku analītiķi prognozē, ka šā gada trešajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) gada izaugsme pirmo reizi kopš 2008.gada otrā ceturkšņa būs atgriezusies pozitīvā gultnē, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" veiktā aptauja.
IKP pieaugumu ceturkšņu robežās piedzīvojām jau šā gada pirmajā pusē, kad pirmajā ceturksnī pret 2009.gada pēdējiem trim mēnešiem IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 0,9%, bet otrajā ceturksnī pret pirmo - par 0,8%, taču gada griezumā abos ceturkšņos joprojām IKP uzrādīja kritumu.
"Swedbank" prognozē, ka pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP trešajā ceturksnī pret otro būs pieaudzis robežās no 0,5% līdz 1%, bet gadā kopumā IKP varētu būt pieaudzis jau par aptuveni 1%.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašputis ir piesardzīgāks un pieļauj, ka IKP gada laikā varētu būt uzrādījis 0,8% pieaugumu, kā arī ceturkšņu griezumā IKP turpinās uzrādīt pieaugumu.
"Trešajā ceturksnī strauji turpināja attīstīties rūpniecības nozare. Pēc ilgstoša krituma atsākt pieaugumu ir spējusi tirdzniecība. Arī lauksaimniecībā sagaidāmi labi rādītāji. Vislielāko kritumu turpinās uzrādīt būvniecību. Visticamāk, valsts pārvaldē, finanšu starpniecībā, izglītībā un citos pakalpojumos kritums saglabāsies, tomēr tas būs mazinājies," nozaru sniegumu raksturo Gašpuitis.
Savukārt "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš ir optimistiski noskaņots par ekonomikas sniegumu trešajā ceturksnī un domā, ka gada griezumā IKP būs pieaudzis vismaz 1%. Arī trešajā ceturksnī pret otro IKP pēc viņa prognozēm varētu būt audzis par 1%.
"Pieaugumu pamatā virza preču sektori - apstrādes un ieguves rūpniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Taču arī dažas iekšējā pieprasījuma nozares vairs nav enkurs ekonomikas kaklā, pirmkārt, jau tirdzniecībā ir vērojams pieaugums. Kaut arī situācija celtniecībā sākusi uzlaboties, gada griezumā te noteikti vēl būs mīnusi, tas pats arī finanšu starpniecībā," uzsver Strautiņš.
"Swedbank" kopumā prognozē, ka šis gads noslēgsies ar 1%-1,5% kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kā skaidro bankas ekonomisti, pēc būtības IKP pieaug visu šo gadu un prognozētais kritums ir tikai bāzes efekta dēļ, proti, IKP sarukums pagājušā gada laikā bija tik straujš, ka šīgada izaugsme to nevar nokompensēt.
Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ātro novērtējumu par IKP šā gada trešajā ceturksnī publicēs otrdien, 9.novembrī, plkst.13.
Gašpuitis piebilda, ka pagaidām pieejamā informācija par ekonomikā notiekošo ir fragmentāra. Turklāt arī ātrais novērtējums sniegs tikai signālus par ekonomikas attīstības tendenci, bet konkrētāku ainu par ekonomikā notiekošo sniegs vien precizētie dati, kad būs iespējams veikt noteiktākus secinājumus.
Banku analītiķi pieļauj, ka savā ātrajā novērtējumā CSP publicēs zemāku IKP pieaugumu, bet jau izvērstajā ziņojumā IKP pieauguma cipars būs lielāks.
Kā ziņots, IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, pieaudzis par 0,8%, bet salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni samazinājies par 2,9%, liecināja CSP dati.
Savukārt sezonāli neizlīdzinātie dati rāda, ka šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni IKP samazinājies par 2,1%.
IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā - 17,1%) - par 0,1%, transporta un sakaru nozarē (12,2%) - par 2,5% un apstrādes rūpniecībā (11,9%) - par 15,3%. Ievērojams kritums saglabājās būvniecībā (4,8%) - par 35,3%.