Latvijas bankas skeptiski vērtē kredīta izsniegšanu mazajām ostām un tas bremzē attīstību, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika.
"Bankas nezin kāpēc uzskata, ka nav lietderīgi ieguldīt līdzekļus mazajās ostās," savu neizpratni pauž pārvaldnieks, gan piebilstot, ka to nevarot teikt par visām bankām.
Bieži vien esot pieejama Eiropas nauda, taču osta to nevar iegūt, jo trūkst līdzfinansējuma. "Mums ir vecie kredīti, un bankas jau uz mazām ostām skatās skeptiski un nelabprāt finansē mūsu projektus," norāda pārvaldnieks. "Tiek uzskatīts, ka ienākumi par mazu, lai nosegtu ostas līdzfinansējumu, taču ir virkne projektu, ko esam realizējuši, un ar bankām esam veiksmīgi norēķinājušies, tā kā turpinām strādāt, jo varam pateikt - projekts ir veiksmīgi realizēts, sadarbība ar banku bija veiksmīga."
Galvenie ienākumi ostai veidojas no apkalpoto kravu apgrozījuma. "Ja kravas ir pieaugušas par 10%, tad par tik arī palielinās ostas ienākumi, aug arī pašvaldību ienākumi par līdzīgu procentu," skaidro Budreika.
"Swedbank" preses sekretāre Kristīne Jakubovska biznesa portālam "Nozare.lv", atspēkojot pārmetumus, ka bankas ir skeptiskas pret mazo ostu kreditēšanu, norādīja, ka pēdējos gados aktīvs pieprasījums no mazajām ostām nav bijis novērojams, taču, pieprasījumam atjaunojoties, "Swedbank" esot gatava izskatīt pieprasījumus parastā kārtībā un ir atvērta finansēt labus projektus un ilgtspējīgu biznesu.
Savukārt "SEB bankas" pārstāve Agnese Strazda uzsvēra, ka bankai līdz šim ir bijusi ļoti veiksmīga sadarbība ar mazajām ostām un tās kredītportfelī esot vairāki šādi kredīti.
Viņa atgādināja, ka, piemēram, vēl šā gada vasaras sākumā "SEB banka" piešķīra 344 000 latu kredītlīniju Mērsraga ostas pārvaldei, kas nodrošinās stāvlaukumu un pievedceļu izbūvi Mērsraga ostas teritorijā, ostas gultnes padziļināšanu Mērsraga ostas kanāla rietumu daļā, kā arī citus remonta darbus.
Strazda arī norādīja, ka līdz šim banka sadarbībā ar mazajām ostām novērojusi, ka tajās ir ļoti profesionāli pārvaldnieki, kas aktīvi piedalās arī dažādu kopprojektu īstenošanā ar kaimiņvalstīm un arī piesaista līdzekļus savai attīstībai no Eiropas Savienības struktūrfondiem.
Jau ziņots, ka pašlaik ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Mērsraga ostā tiek realizēti četri ostas infrastruktūras uzlabošanas projekti, kuru kopējās izmaksas ir 5,7 miljoni latu.
Divos projektos notiek ostas padziļināšanas darbi.
Ostas pārvalde cer, ka padziļināšana un citu attīstības projektu īstenošana veicinās kravu apgrozījuma pieaugumu. Jau šogad ir novērojama pozitīva tendence - šī gada pirmajos deviņos mēnešos ostā pārkrauts 309 600 tonnu kravu, bet pērn attiecīgajā periodā pārkrāva tikai 278 200 tonnu.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā "Mērsraga ostas kanāla un akvatorijas padziļināšana" tiek veikti padziļināšanas darbi līdz astoņiem metriem ārējā pieejas kanālā un priekšostas manevrēšanas akvatorijā. Paredzēts izsmelt 359 000 kubikmetru grunts. Papildus tiek veikti krasta stiprināšanas darbi apgriešanās akvatorijas rajonā, kā arī 7.piestātnes nostiprināšanas darbi. Kopējās projekta izmaksas ir 2 051 310 lati. ERAF līdzfinansējums ir 85%. Ostas padziļināšanu šajā projektā plānots pabeigt līdz 2011.gada martam.
Ostas padziļināšana notiek arī Latvijas-Igaunijas pārrobežu projektā "Baylink", kur Mērsraga osta ir vadošais partneris. Padziļināšana šajā projektā notiek ostas kanāla rietumu daļā, kur plānots izsmelt ap 20 000 kubikmetru grunts. Padziļināšanu paredzēts pabeigt šogad. Šajā projektā Mērsraga ostā ir uzbūvēts arī jahtu servisa centrs, stāvlaukums ar pievadceļu. Notiek jahtu piestātnes rekonstrukcija, krasta nostiprinājumu izbūve, kā arī tehnoloģiskā tiltiņa izbūve. Projekta kopējās izmaksas ir 1 857 000 eiro jeb 1 305 100 lati, un puse no šīs summas tiek ieguldīta tieši Mērsraga ostas attīstībā. Projekts galvenokārt tiek finansēts no ES fondiem, bet 10% ir pašu ieguldījums.
Mērsraga ostas pārvalde sadarbībā ar SIA "Mērsraga termināls" un Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldi realizē arī ES Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstīto pasākumu "Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās". Īstenojot šo projektu, tiek rekonstruēta 9.piestātne, ir uzbūvēta noliktava, kā arī tiks uzbūvēta elektrības apgādes infrastruktūra. Visus darbus projektā paredzēts pabeigt līdz šī gada beigām. Projekta izmaksas ir 1 269 000 latu, no kurām 10% sedz SIA "Mērsraga termināls".
Mērsraga ostas pārvalde sadarbībā ar SIA "Fineks MT" un Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālo lauksaimniecības pārvaldi realizē vēl vienu ES Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstīto pasākumu "Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās". Projektā tiek rekonstruēta 6.piestātne, tiks uzbūvēta noliktava un izbūvētas komunikācijas. Darbus plānots pabeigt līdz 2011.gada jūnijam. Projekta izmaksas ir 1 730 000 latu, un 10% no izmaksām ir pašu finansējums.