Būšu pats labākais kredītņēmējs!

Ivo Krontāls saglabā optimismu arī fiziskas personas maksātnespējas procesā. Tieši tas ļauj viņam dalīties ar pieredzi, kā viņš šajā procesā nonācis un kā jūtas. Maksātnespējas procesa juridiskie nosacījumi kopš 1. novembra gan ir mainījušies, bet I. Krontāla piemērs apliecina, ka izšķirošais nosacījums šim procesam ir paša cilvēka lēmumi.

– Tika paņemts vispirms viens kredīts dzīvokļa iegādei, pēc tam apstākļi sakrita tā, ka sākām lūkoties uz māju – manā gadījumā jaunbūvi, – I. Krontāls sāk stāstu par ceļu līdz maksātnespējas statusam. – Nav jau tā, ka gājām un prasījām naudu, bet tikai interesējāmies tajā pašā DnB NORD bankā, kur jau mums kredīts bija, un bankas darbinieks izrādīja lielu ieinteresētību, lai mēs otro kredītu paņemtu. Pirmajam kredītam galvotājs tika prasīts, otrajām – vairs ne. Tā nu mēs dzīvojām līdz brīdim 2008. gadā, kad sākās straujš ienākumu sarukums.

Sākās maksājumu kavējumi un mazo kredītu ņemšana, lai nosegtu hipotekāro kredītu maksājumus. Tā tas ilga līdz brīdim, kad sapratu, ka jāiet ar banku runāt. Banka piekrita, lai maksāju tikai kredītprocentus bez kredīta pamatsummas, bet tas nebija risinājums, jo bija pagājis gads kopš kredītu ņemšanas un sākotnēji pamatsummas atdošana nebija paredzēta liela. Pēc 2–3 mēnešiem banka sauca mani uz pārrunām un teica: vai nu pierādi, ka vari atdot naudu, vai piesaisti papildu galvotāju, vai dod papildu ķīlu. Uzgāzt savas problēmas citiem es atteicos, ķīlas vai naudas nebija. Banka taču bija novērtējusi manus īpašumu vēl augstāk par summu, kādu man izsniedza īpašumu iegādei. Tad ko banka vēl varēja gribēt? Es piedāvāju maksāt 300 latu mēnesī, bet ar rakstisku apstiprinājumu, ka banka mani neizliks no mājas. Banka atbildēja, ka varētu dot šādas garantijas uz

6 mēnešiem, bet pēc tam man būs jāatsāk maksāt pilnā maksa 1100 eiro mēnesī. Banka informēja, ka par abiem īpašumiem jau ir sākusi parādu piedziņas tiesvedību. Līdzko septītajā mēnesī neveikšu maksājumu, došot lietu tiesu izpildītājiem, lai ņem man īpašumus nost un piedzen visu aizdoto summu. Dzīvoklis man bija un ir, banka piedāvāja variantu ar dzīvokļa pārdošanu un ieņēmumu ieskaitīšanu parādu dzēšanai, bet par smieklīgu cenu.

– Pēc tik izsmeļoša bankas brīdinājuma bija jārīkojas aši knaši.

– Ta ari notika, jo atmiņā man jau bija vizīte Kredītņēmēju apvienībā.

– Kā jūs tur nonācāt?

– Mana kolēģe ir šīs apvienības valdes locekle. Viņa redzēja, ar cik nokārtu galvu es tad staigāju, un reizes sešas ieteica man aiziet uz apvienību. Pēc septītās reizes es aizgāju. Mani tur visvairāk pārsteidza tas, cik kredītņēmēji tur ieiet bēdīgi, bet iznāk priecīgi. Pats arī tāds sajutos. Parādi taču nav dzīves gals un par tiem cietumā neliek. Un bankas nav dievi, kas varētu mani sodīt. Man apvienībā pastāstīja par vairākiem iespējamiem risinājumiem, tai skaitā par maksātnespējas procesu, par kādu biju arī avīzē lasījis. Tur bija stāstīts par maksātnespējas procesā nonākušo juristu Jāni Āboliņu, tad devos pie viņa, jo kurš gan mani sapratīs labāk nekā tas, kas visu šo procesu pats piedzīvojis. Kādā maija rītā jau šogad pamodos ar lēmumu zvanīt Jānim, norunāt tikšanos par maksātnespējas procesa sākšanu. Jānis iedeva garu sarakstu, kādi dokumenti procesam būs vajadzīgi.

– Bet dokumenti šķiet visai viegli savācami, ja jau tagad jūs esat visu sen nokārtojis.

– Ja dara, tad viss notiek viegli un ātri. Galvenais bija pieņemt lēmumu, ka es neesmu bankrotējis cilvēks, bet risinājumu guvis cilvēks.

– Bet tomēr – kādi dokumenti bija jāsavāc?

– Visi mani kredītlīgumi un izraksts no Latvijas Bankas reģistra par manām kredītsaistībām un galvojumiem. Izziņas no Uzņēmumu reģistra un CSDD, ka man nekas pie viņiem reģistrēts nepieder. Bija no visām bankām, kur man ir konti, jāpaņem izdrukas par darījumiem pēdējos sešos vai, īsti neatceros, deviņos mēnešos. Jāatnes dokumenti par pierādāmiem ienākumiem no darbavietas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Tiktu prasīti arī darba līgumi, citu cilvēku parādzīmes un tiesu spriedumi par maniem īpašumiem, ja man kaut kas tāds būtu. Nu, tad vēl deklarācija par manu dzīvesvietu un apgādājamo (bērnu) dzimšanas apliecības. Jurists no tā visa sagatavoja prasības pieteikumu un 29. maijā to iesniedza tiesai atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai.

– Un ko tiesa?

– 2. jūlijā bija tiesas lēmums, ka esmu maksātnespējas procesā.

– Tad ko banka un visi citi kreditori?!

– Pilnīgi neko. Pieteikumā tiesai bija arī iesniegts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Tiesa to apstiprināja, un es visus kreditorus par to ierakstītā vēstulē informēju.

– Vai tiesa viņiem neprasīja, kā jūsu plāns viņus apmierina?

– Pirms tam nē. Atmaksājamā summa tika aprēķināta atbilstoši maniem pierādāmajiem ienākumiem. Plāns tika aizsūtīts kreditoriem pēc tā apstiprināšanas reizē ar lūgumu informēt mani par visām manām saistībām kopā ar soda procentiem. Kad atbildes tika saņemtas, šo plānu pārstrādāja atbilstoši kreditoru nosauktajiem cipariem. Kura prasījumi bija lielāki, tas arī vairāk saņem no kopējās summas.

– Kāda tad izrādījās jūsu kredītsaistību summa?

– Aptuveni 220 tūkstoši, skaitot kopā kredītkartes un galvojumus, atbildību par kuriem es tāpat no sevis noņemu.

– Cik lielu maksājumu mēnesī kreditori tagad pa visiem sadala?

– Desmit latu mēnesī.

– Un vēl kreditoriem ir cerības uz naudu par jūsu dzīvokļa un mājas pārdošanu.

– Jā, bet tikai tiem kreditoriem, kuriem šie īpašumi bija ieķīlāti. Šobrīd dzīvoklis iet izsolē. 17. novembrī tas tiks piedāvāts par 11,1 tūkstoti latu, kaut 2006. gadā tika novērtēts par 58 tūkstošiem ātrās realizācijas gadījumam. Dzīvoklī dzīvoja īrnieki, kuri solīja segt komunālos maksājumus, bet tie bija mani pirmie īrnieki, kas pamanījās šos solījumus neizpildīt.

– Kas organizē jūsu mājokļu izsoles?

– Mans maksātnespējas administrators, kuram maksāju 180 latu mēnesī. Mājokļu novērtējumus un izsoļu sludinājumus apmaksāju es pats, bet pēc mājokļu realizācijas man būs tiesības uz šo izdevumu kompensāciju no izsoles ieņēmumiem.

– Cik ilgu laiku jums tiesa devusi mājokļu pārdošanai, administratora algošanai un kredītu dzēšanai ar 10 latiem mēnesī?

– Piecus gadus. Jāpārdod līdz maksātnespējas plānā norādītajam datumam.

– Bet ja 17. novembrī dzīvokli pārdot neizdosies?

– Atkārtosim izsoles tik ilgi un par zemākām cenām, līdz dzīvoklis tiks pārdots. Paliek arī iespēja maksātnespējas plānu grozīt.

– Jums būs jāzaudē arī māja.

– Jā, līdzko tiks pārdots dzīvoklis, likšu izsolē māju. Jau tagad meklēju īres variantus. Pētot izīrēšanas sludinājumus, esmu pamanījis, ka bankas parādniekiem atņemtos dzīvokļus nevienam nepiedāvā.

– Cik daudz naudas jūs paguvāt kreditoriem atdot pirms maksātnespējas pasludināšanas?

– Pāris desmitus tūkstošu latu.

– Bankas skaidrojumā par jūsu gadījumu atgādināts, ka "maksātnespējīgās privātpersonas reputācija būs iedragāta".

– Smieklīgi. Banka spriež par to, kas Latvijā vēl nav pieredzēts. Pēc maksātnespējas procesa beigām es varbūt būšu pats labākais kredītņēmējs, jo – atšķirībā no vairuma Latvijas iedzīvotāju – būšu bez jebkādām kredītsaistībām. Man toties būs izpratne par kredītu ņemšanas riskiem un aizliegums turpmākajos desmit gados maksātnespējas procesu atkārtot.

Ekonomika

Elektrības nozarē nākamā gada 9. februārī gaidāmas būtiskas izmaiņas, jo Latvija, Lietuva un Igaunija atvienosies no Krievijas elektroenerģijas tīkliem. “Eesti Energia” savus klientus Igaunijā, kuri nevēlas riskēt, aicina jau laicīgi – novembrī un decembrī – mainīt elektrības tarifu.

Svarīgākais