No AS "Ventspils nafta" (VN) un tās meitassabiedrības AS "Latvijas Kuģniecība" (LK) ilgstošajām domstarpībām un šī konflikta eskalācijas pakāpes ir redzams, ka Latvijā pastāv problēmas saistībā ar akcionāru tiesībām piedalīties uzņēmuma pārvaldē, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina biržas "NASDAQ OMX Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.
Viņa gan uzsvēra, ka nevar komentēt šo uzņēmumu strīdu detaļās un to būtu ātri un efektīvi jāatrisina tiesai, līdzīgi kā tas notiek valstīs, ko mēs gribētu sev stādīt par piemēru, taču konflikts apliecinot, ka Latvijā pastāv problēmas ar uzņēmumu akcionāru tiesībām ne vien piedalīties uzņēmumu pārvaldē, bet panākt gada pārskatu sastādīšanu un apstiprināšanu, sapulču sasaukšanu, iespējām piedalīties sapulcēs un izmantot savas balsstiesības padomes un valdes iecelšanā vai, tieši pretēji, atcelšanā.
Taču jebkuru šādu strīdu izskatīšanas kārtība valsts institūcijās esot absolūti neefektīva, lai neteiktu - neiespējama. Auziņa norādīja, ka tie ir Tieslietu ministrijas kompetences jautājumi, kas ilgstoši nav tikuši risināti, un, jo ātrāk tie tiks sakāroti, jo labāk Latvijai.
Pēc viņas teiktā, birža jau iepriekš ir vērsusi valsts iestāžu uzmanību uz šiem jautājumiem un to svarīgumu investīciju piesaistē Latvijas ekonomikā, taču acīmredzot tie nav tikuši uztverti kā svarīgi.
Taujāta, kā šādu strīdu gadījumā rīkoties citiem uzņēmumu akcionāriem, viņa norādīja, ka lēmums par to, kā rīkoties ar akcijām - turēt, pārdot vai pirkt - akcionāriem būtu jāpieņem, vadoties no pieejamās informācijas. Auziņa-Melalksne apgalvoja, ka birža teicami nodrošina informācijas publiskošanu un izplatīšanu, uz kuras pamata investori var iegūt informāciju gan par uzņēmumu sniegtajiem paziņojumiem, publiskotajiem finanšu datiem, gan biržas noteikumu pārkāpumiem.
"Ja akcionāri redz savu tiesību pārkāpumu, tie, protams, var vērsties ar prasību tiesā. Savukārt ikdienā sekot līdzi Finanšu tirgus likuma normu ievērošanai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) loma," atgādināja biržas vadītāja.
FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece norādīja, ka komisijai jāveic uzraudzība, lai uzņēmumi Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā un termiņos atklātu obligāto informāciju, kuras definējums un termiņi informācijas atklāšanai sniegti Finanšu instrumentu tirgus likumā.
Dravniece, komentējot VN lielākā akcionāra "Vitol Group" ("Vitol") brīdinājumu premjeram par gatavošanos pieprasīt no Latvijas atlīdzību 130 miljonu ASV dolāru (64 miljonu latu) apmērā, norādīja, ka komisijai nav zināms pilns "Vitol" pretenzijas vēstules saturs, taču no publiski pieejamās informācijas varot secināt, ka sūdzības pamatā, visticamāk, ir civiltiesiska rakstura strīdi un "Vitol" pretenzija par to, ka tā nevar realizēt tai Komerclikumā paredzētās akcionāra tiesības. Tādejādi runa nav par Finanšu instrumentu tirgus likumā noteikto normu izpildi, bet pastāv strīdi par Komerclikumā paredzēto tiesību aizskārumiem.
"Ja personas nevar vienoties citādi, šādi strīdi risināmi tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā," uzsvēra Dravniece.
Kā ziņots, VN lielākais akcionārs "Vitol Group" ("Vitol") vērsies pie premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") ar vēstuli, kurā uzsver, ka pārkāpts Latvijas un Šveices investīciju aizsardzības līgums un "Vitol" gatavojas pieprasīt no Latvijas atlīdzību 130 miljonu ASV dolāru (64 miljonu latu) apmērā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja uzņēmumā.
Vēstulē arī uzvērts, ka atlīdzības summa varētu pieaugt līdz pat 300 miljoniem ASV dolāru (148,5 miljoniem latu).
Ja Latvijas valsts pusgada laikā nesperšot attiecīgos soļus, tikšot sākta starptautiskā lietvedība.
Vēstulē minēti vairāki Šveices un Latvijas investīciju aizsardzības līguma punkti, kuri esot pārkāpti. Līdz ar to "Vitol" prasība ir par zaudējumu atlīdzību, jo Latvija pārkāpusi savus pienākumus saistībā ar "Vitol" ieguldījumiem VN un tās meitassabiedrībās, skaidro uzņēmumā.
Vēstulē teikts, ka Latvijas valstij ir pienākums nodrošināt pieņemamu, pārredzamu, paredzamu, viendabīgu un stabilu uzņēmējdarbības vidi bez neskaidrības vai diskriminācijas. Tāpat pienākums esot aizsargāt "Vitol" tiesisko paļāvību attiecībā uz ieguldījumiem, izmantojot Latvijas tiesību sistēmu un veicot citus pasākumus.
Uzsvērts, ka 2006.gada oktobrī "Vitol" sniedzis būtisku ieguldījumu Latvijai, ar tai pilnībā piederošas meitassabiedrības "Euromin Holdings (Cyprus) Limited" ("Euromin") starpniecību iegādājoties 34,75% VN akciju.
Ar "Euromin" starpniecību "Vitol" vēlāk palielināja savu dalību VN līdz 49,5%. "Vitol" ieguldījums esot ievērojams, un tas esot viens no lielākajiem ieguldījumiem ārvalstu sabiedrību vēsturē Latvijā.
Vēstulē Latvija aicināta uzsākt konsultācijas par līguma pārkāpumiem.
Vēstule nosūtīta arī Pasaules Bankas Starptautisko investīciju strīdu izlemšanas centram, Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisāram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Latvijas Bankai un Latvijas Finanšu ministrijai.
"Vitol" pārstāvis VN valdes priekšsēdētājs Saimons Bodijs iepriekš skaidroja, ka LK gadījumā tiek pārkāptas ārvalstu investoru tiesības, un tas ir ES normu pārkāpums.
Bodijs atgādināja, ka Latvija ir ES dalībvalsts un tas uzliek pienākumu nodrošināt ārvalstu investoru ieguldījumu drošību. Savukārt LK jau ilgu laiku nenodrošina akcionāriem iespējas paust savu viedokli, diskutēt un ietekmēt notikumus kompānijā.