Valsts kontrole LU amatpersonām prasa atlīdzināt izmaksātās kompensācijas 20 000 eiro apmērā

Valsts kontrole (VK) sākusi pirmo procesu par zaudējumu atlīdzināšanu no amatpersonām par nepamatoti izmaksātām kompensācijām Latvijas Universitātē, intervijā aģentūrai LETA teica valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Viņš atgādināja, ka kopš 2019.gada rudens ir spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas paredz VK tiesības vērsties pret amatpersonām un piedzīt zaudējumus, kuri radušies, ņemot vērā valsts amatpersonas izdarīto pārkāpumu.

"Pirmā reize, kad administratīvā lieta tika ierosināta pret valsts amatpersonām, bija pirms dažām nedēļām. Noslēdzās viena revīzija, kurā mēs konstatējām šādus pārkāpumus, arī zaudējumu apmēru, un šobrīd ir sākts process. Process gan ir pietiekami garš, un tas sākas ar to, ka mēs informējam attiecīgo iestādi par šo situāciju, un tad iestādei pašai ir iespējas turpmāko sešu mēnešu laikā šo situāciju atrisināt. Ja tas nenotiek, tad VK turpina šo procesu un var to noslēgt ar administratīvu lēmumu. Tas nozīmē piedziņu no atbildīgajām amatpersonām," stāstīja Irklis.

Viņš informēja, ka zaudējumu apmērs ir nepilni 20 000 eiro un amatpersonas - Latvijas Universitātes.

"Revīzija bija saistīta ar kompensācijām, kas izmaksātas pēc amata pilnvaru termiņa beigām pēc atbrīvošanas no darba. Tika konstatēts, ka darbinieki ir atgriezušies darbā Latvijas Universitātē un kompensācija pretēji likumam ir izmaksāta vienreizējā maksājumā, un zaudējumi ir pārmaksātā summa. Kompensācija bija paredzēta par diviem gadiem, bet darbinieki atgriezās darbā pēc nepilna gada, un šī pārmaksātā summa netika no darbiniekiem nekādā veidā atgūta. Bija pamats vērtēt amatpersonu atbildību gan par to, ka pretēji likumam šī kompensācija tika izmaksāta vienreizējā maksājumā, gan par faktu, ka, atgriežoties darbiniekiem darbā, šī summa netika atgūta," stāstīja valsts kontrolieris.

Jautāts, kāpēc, ja likuma grozījumi ir spēkā gandrīz pusotru gadu, ir tikai viens gadījums, kad VK šo iespēju izmanto, Irklis atzina, ka likuma regulējums ir samērā sarežģīts un nav tā, ka uzreiz un ātri var panākt rezultātu.

"Vienlaikus interesants novērojums ir, ka pagājušā gada laikā daudzas iestādes pēc revīzijām pašas proaktīvi ir vērsušās pret amatpersonām jautājumos par zaudējumu atgūšanu. Iespējams, likuma grozījumi nostrādāja arī kā preventīvs signāls, ja valsts iestāde pati nerīkojas, tad šīs tiesības var izmantot VK. Tādēļ VK nebija arī tik daudz iemeslu sākt šo procesu. Tagad esam nonākuši līdz pirmajai šādai lietai, kur atbildīgās amatpersonas nerīkojas atbilstīgi. Tomēr joprojām iestādei ir seši mēneši pēc procesa sākšanas, un redzēsim, kāds būs rezultāts," teica valsts kontrolieris.