Enerģētikas jomā Krievija no ES ir vairāk atkarīga nekā ES no Krievijas
Krievija vēlas būt labs sadarbības partneris Eiropas Savienībai (ES) un enerģētikas jomā tā ir vairāk atkarīga no ES nekā ES no Krievijas, šādu viedokli šodien konferencē "ES-Krievijas attiecības: attīstot Baltijas dimensiju" pauda vairāki eksperti.
Pēc eksperta Jura Ozoliņa teiktā, enerģētikai veltītajā sesijā, vairāk nekā 40% gāzes Eiropa saņem no Krievijas, taču tajā pašā laikā vairāk nekā 40% šīs valsts budžeta veido ieņēmumi no ogļūdeņražiem.
Ozoliņa viedoklim piekrita "EastWest Institute" pētnieks Danila Bočkarevs, kurš uzskata, ka īpaši tas attiecas uz gāzes tirgu. Turklāt, viņaprāt, Krievija ir atkarīga ne tikai no ES, bet no konkrētām valstīm, piemēram, Vācijas.
Ozoliņš uzsvēra, ka trīs Baltijas valstis ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes, taču to priekšrocība ir tāda, ka šīs valstis ir godprātīgi maksātāji, kā arī gāzes glabāšanas iespējas. Tajā pašā laikā, viņaprāt, trīs Baltijas valstis ir riskantākā situācijā nekā Vācija vai Francija. Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vadītājs Dins Merirands savukārt minēja, ka bažas nav par piegādēm no Krievijas, bet gan par alternatīvu trūkumu.
Ozoliņš arī vērsa uzmanību uz Krievijas interesēm elektroenerģijas tirgū. Tās minēja arī Bočkarevs, runājot par Krievijas interesēm Baltijas valstīs. Pēc viņa teiktā, šī valsts meklē jaunus tirgus un to interesē savienojumi ar Skandināviju. Tāpat Krievija šajā reģionā vēlas veidot jaunus tranzīta maršrutus, kāds, piemēram, ir "Nord Stream", kā arī jaunu aktīvu iegūšana.
Iezīmējot aktualitātes Krievijā enerģētikas jomā, pētnieks minēja enerģijas drošību, kas kļūst par svarīgu punktu visiem, izvairīšanos no tranzīta valstīm, energoefektivitāti, kā arī ES direktīvu, kas attiecas uz enerģētikas tirgus liberalizāciju.
Pēc Ozoliņa teiktā, ES un Krievijas dialogs enerģētikas jomā ir viens no veiksmes stāstiem, un par tā attīstību viņš neesot tik pesimistisks.
Konferenci organizēja politikas centrs "EuroCivitas", Konrāda Adenauera Fonds un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Diskusiju veidoja trīs sesijas, kurās runāja par ES-Krievijas attiecību stāvokli un perspektīvām, kā arī par šo attiecību nākotni Baltijas jūras reģiona kontekstā, tostarp enerģētikas jomā.