Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektam nav piešķirts valsts atbalsts nedz investīciju, nedz valsts garantiju, nedz arī kādā citā veidā, atbildot uz Rīgas Tehniskās universitātes profesores Dagnijas Blumbergas parakstīto vēstuli Eiropas Komisijai (EK), kurā autore pauž, ka TEC -2 paredzēts piešķirt divējādu valsts atbalstu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.
Urpena norādīja, ka jebkura persona demokrātiskā valstī ir tiesīga izteikt savu viedokli un to adresēt dažādām publiskām institūcijām. Taču EM nav bijusi iespēja iepazīties ar Blumbergas sagatavoto un Eiropas Savienības augstākā līmeņa amatpersonām adresēto vēstuli, tāpēc patlaban nevaram sniegt detalizētus komentārus. Tomēr viņa norādīja, ka EM ir gatava paskaidrot atsevišķus jautājumus, par kuriem, pēc presē lasītā, runājusi arī Blumberga.
"Pirmkārt, efektīvas koģenerācijas veicināšana ir viens no veidiem, kādā Latvija cenšas sasniegt tās izvirzītos mērķus vides aizsardzības, energoefektivitātes un elektroenerģijas piegādes drošības paaugstināšanā. Otrkārt, nevienam elektroenerģijas projektam netiek piešķirts divu veidu atbalsts vienlaikus. Latvija Elektroenerģijas tirgus likumā noteikusi atbalstu koģenerācijai divos veidos - vai nu obligātā iepirkuma veidā vai garantētās maksas par uzstādīto jaudu veidā. Kritērijus ražotājiem, piemēram, primāro energoresursu ietaupījumu vai nostrādāto stundu skaitu, lai tie varētu pretendēt uz kādu no minētajiem atbalsta veidiem, nosaka Ministru kabinets, un tie visiem komersantiem noteikti vienlīdzīgi," skaidroja Urpena.
Viņa norādīja, ka saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu ražotāji, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem var rasties tiesības saņemt vairākus valsts atbalsta veidus, piemēram, obligātais iepirkums, uzstādītās jaudas maksājums utt., pēc paša izvēles var izmantot tikai vienu no minētajiem atbalsta veidiem.
"Tāpat Latvijā valsts atbalstu var saņemt ne tikai koģenerācijas elektrostacijas, bet arī elektrostacijas, kas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus. Iepriekšminētā koģenerācijas atbalsta mehānisma ietvaros patlaban obligātais iepirkums tiek veikts no apmēram 50 koģenerācijas stacijām, savukārt garantēto maksu par uzstādīto jaudu saņem viena elektrostacija. Un vienlaikus patlaban valsts atbalsts obligātā iepirkuma veidā tiek sniegts arī aptuveni 180 elektrostacijām, kurās elektroenerģiju ražo no vēja, hidroresursiem, biomasas un biogāzes," tā Urpena.
Savukārt par vēstulē paustajiem pārmetumiem, ka jebkuram valsts atbalstam jābūt saskaņotam ar EK, kas nav ticis darīts, Urpena sacīja, ka Latvijai nav nepieciešams saņemt īpašu EK saskaņojumu atsevišķai elektrostacijai darboties koģenerācijas atbalsta mehānisma ietvaros.
"Līdz šim TEC 2 projektam nav piešķirts valsts atbalsts ne investīciju, ne valsts garantiju, nedz arī kādā citā veidā. Elektrostacijas būvniecība tiek veikta par AS "Latvenergo" līdzekļiem un kredītlīdzekļiem. Līdz ar to secināms, ka "Latvenergo" darbojas tādos pašos normatīvajos ietvaros kā citi potenciālie investori elektroenerģijas ražošanā," norādīja EM pārstāve.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisijai sagatavots dokuments, kura mērķis ir apturēt nupat sākto Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukciju, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Pēc laikraksta aprēķiniem, ja TEC-2 projekta īstenošana patlaban tiktu apturēta, uz Latvijas patērētāju pleciem gultos vismaz 150 miljonu latu papildu izmaksas.
"Dienas Biznesa" rīcībā nonākusi teju uz 20 lapām sagatavota vēstule, kuru parakstījusi Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga. Dokuments adresēts Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, konkurences komisāram Hoakinam Almunjam, enerģētikas komisāram Ginteram Etingeram, Eiropas Parlamenta (EP) prezidentam Ježijam Buzekam un EP Rūpniecības, izpētes un enerģētikas komisijas vadītājam Herbertam Roilam.
Dokumentu Eiropas institūcijām paredzēts iesniegt personīgi šā gada 5.novembrī, ko varētu darīt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, savu vēlmi piedalīties šī dokumenta iesniegšanā Briselē paudis arī ekonomikas ministra Arta Kampara ("Vienotība") padomnieks enerģētikas jautājumos Edgars Vīgants.
Viens no galvenajiem šajā dokumentā paustajiem argumentiem, kas, kā cer iesniedzēji, varētu Eiropas institūcijām likt apturēt TEC-2 rekonstrukciju, ir tāds, ka TEC -2 paredzēts piešķirt divējādu valsts atbalstu - saražotās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un maksājumus par uzstādīto jaudu, kas šim projektam gadā varētu sasniegt gandrīz 40 miljonus latu. Taču, tā kā TEC-2 ir paredzēts darbībai elektroenerģijas tirgū, tad jebkuram valsts atbalstam jābūt saskaņotam ar Eiropas Komisiju, kas, pēc iesniedzēju domām, nav ticis darīts.
Tāpat norādīts, ka TEC-2 projektam līdz ar to ir lielākas priekšrocības nekā citām potenciālām, piemēram, biomasas stacijām. Turklāt, tā kā TEC-2 strādās uz dabasgāzes bāzes, tas apdraud Latvijas solījumu izpildīšanu Eiropas Savienībai par to, ka līdz 2020.gadam vismaz 40% no valstī saražotās elektroenerģijas būs no atjaunojamiem energoresursiem.
Kampars laikrakstam atzīst, ka ir dzirdējis par šādu dokumentu, ko gatavojas iesniegt Eiropas Komisijā, bet redzējis to neesot.
"Jebkurai nevalstiskai organizācijai ir tiesības kaut ko tādu darīt, un ir normāli, ka tās pauž savu viedokli. Nav taisnība, ka TEC-2 rekonstrukcija nav bijusi saskaņota, projekts ir skaņots Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, un šī banka vēl pauda savu aizvainojumu, ka mēs atļāvāmies šī projekta novērtējumu paprasīt arī Pasaules Bankai. Par to, ka TEC-2 rekonstrukcija šī iesnieguma dēļ varētu tikt apturēta, ir pāragri runāt. Tas būtu valstij finansiāli neizdevīgi. Acīmredzot tiem cilvēkiem, kas šo dokumentu ir parakstījuši, ir sava izpratne par enerģētiku, bet es negribu viņus apvainot kaut kādu interešu lobēšanā. TEC-2 rekonstrukcija ir nozīmīgs projekts Latvijā no jaudu drošības viedokļa," akcentē ministrs.
TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcija izmaksās ap 360 miljoniem eiro (252 miljoniem latu), par šo projektu jau ir noslēgti līgumi ar vairākām ārvalstu kompānijām, piemēram, ar "Siemens" un "General Electric", kas piegādās tikai šai spēkstacijai specifiskas komponentes. Ja projekts tiek apturēts, radušās papildu izmaksas "Latvenergo" un līdz ar to Latvijas valstij un patērētājiem, pēc "Dienas Biznesa" rīcībā esošām aplēsēm, varētu pārsniegt 150 miljonus latu.