IT segments Baltijas valstīs strauji attīstās, un šī nozare bija viena no tām, kura pandēmijas laikā cietusi vismazāk.
Tomēr neskatoties uz augsto atalgojumu un uzņēmumu sīvo konkurenci par labākajiem darbiniekiem, Baltijas valstu izglītības iestādēs sagatavoto jauno speciālistu skaits pieaug negribīgi, liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” apkopotā informācija.
Jau šobrīd IT nozarē Baltijā tiek nodarbināts liels skaits viesstrādnieku no citām tuvējām valstīm, piemēram, Baltkrievijas un Ukrainas.
Saskaņā ar oficiālo statistiku, Latvijas augstākās izglītības iestādes 2020.gadā IT un ar to saistītās nozarēs absolvējuši 953 cilvēki, kas ir pat mazāk nekā gadu pirms tam (1000). Savukārt profesionālajās izglītības iestādēs ar IT saistītu kvalifikāciju pagājušajā mācību gadā ieguva 386 cilvēki, kas ir nedaudz vairāk nekā 2019.gadā (345).
Kā liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” apkopotā informācija, Latvijai pirms dažiem gadiem apsteidzot Igauniju, IT speciālisti Latvijā šobrīd ir vislabāk atalgotie Baltijā. “Latvijas uzņēmumi IT speciālistus darbinieku trūkuma apstākļos piesaista arī no citām tuvējām valstīm. Tam par labu nākusi arī atvieglotā viesstrādnieku piesaistes procedūra. Pie tam daudzi speciālisti no Baltkrievijas uz Latviju pēdējo gadu laikā strādāt devušies tās politisku notikumu ietekmē,” skaidro “RIA.com Marketplaces” pārstāvis Artjoms Umanets.
Tikmēr Igaunijas augstākās mācību iestādes, iegūstot bakalaura, maģistra un doktora grādu ar IT saistītās nozarēs, pērn absolvēja 718 cilvēki. Salīdzinot ar situāciju iepriekšējos gados, absolventu skaita izmaiņas ir nelielas - dažu desmitu robežās. Igaunijā IT nozares uzņēmumi jau ilgstoši ceļ trauksmi par darbinieku trūkumu.
“IT joma Igaunijā ir ļoti attīstīta, un tā veido būtisku pienesumu arī valsts budžetā. Jau šobrīd IT jomā trūkst vairāku tūkstošu IT speciālistu. Lai to risinātu, Igaunija ir daudz darījusi, lai atvieglotu iespējas speciālistus piesaistīt no ārvalstīm, taču arī šādos apstākļos nozares uzņēmumi darbinieku trūkumu izjūt arvien skaudrāk. Pat apstākļos, kad bezdarba rādītāji pandēmijas laikā ir pieauguši, darba meklēšanas vietnē cv.ee šobrīd ir vairāk nekā pustūkstotis aktīvu vakanču programmētājiem. Trūkst arī citu ar IT nozari saistītu speciālistu,” stāsta Artjoms Umanets.
Savukārt Lietuvā augstāko izglītību ieguvušo speciālistu skaits uzrāda stabila pieauguma tendenci: 2017. gadā Lietuvā augstāko izglītību IT un ar to saistītās disciplīnās ieguva 1301 speciālists, 2018. gadā - 1398 un 2019. gadā - 1522 speciālisti. Savukārt profesionālās mācību iestādes 2017. gadā absolvēja 705 cilvēki, gadu vēlāk - 371 un 2019. gadā - 521. Tādējādi gada laikā Lietuvā darba ņēmēju rindas IT nozarē papildina vidēji divi tūkstoši speciālistu. IT speciālistu trūkuma apstākļos par labākajiem IT speciālistiem no Baltkrievijas pēdējo gadu laikā konkurē arī Lietuva, taču salīdzinoši sarežģīto ieceļošanas procedūru un zemāku algu apstākļos, Lietuvai tas izdevies ne tik sekmīgi kā Latvijai un Igaunijai, norāda “RIA.com Marketplaces” analītiķi.
Salīdzinājumam, Baltijai tuvējā Ukrainā, saskaņā ar Ukrainas IT asociācijas datiem, ik gadu augstākās mācību iestādes absolvē ap 20 tūkstošiem IT speciālistu. 2018.gadā kopējais programmētāju skaits Ukrainā bija aptuveni 100 tūkstoši, kamēr divus gadus vēlāk, 2020.gadā, teju dubultojies, sasniedzot 200 tūkstošus. Neskatoties uz to, IT darbinieku šobrīd trūkst arī Ukrainā.
“Papildus augstskolām Ukrainā ir vēl simtiem citu mācību iestāžu - skolu un koledžu, kas apmāca IT speciālistus. Tomēr kopumā IT speciālistu tik un tā trūkst, jo informāciju tehnoloģijas mūsdienās ienāk ik katrā dzīves nozarē un pieprasījums ir milzīgs. Šajā kontekstā iezīmējas arī cita problemātika: IT nozare attīstās tik strauji, ka augstskolu un citu izglītības iestāžu programmas tam nespēj pielāgoties. Tādējādi pat tie speciālisti, kas ieguvuši šādu izglītību, ne vienmēr ir gatavi uzreiz pēc mācībām uzsākt darbu - zināšanu papildināšanai nereti nepieciešami papildu kursi un specializācija. Vienīgais risinājums būtu mācību iestāžu cieša sadarbība ar nozares uzņēmumiem, izglītības programmas nepārtraukti uzlabojot un pielāgojot, taču pagaidām tas nav viegls uzdevums,” stāsta A.Umanets.