Valsts uzņēmumu privatizācija var būt veids, kā mazināt budžeta deficītu, un šādam solim laiks var pienākt jau nākamgad vai aiznākamgad, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "Vienotības" finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks.
Viņš uzsvēra, ka valsts uzņēmumu privatizācija būs iespējama tikai līdz ar Latvijas kredītreitingu uzlabošanos, ko Vilks izvirzījis par vienu no saviem galvenajiem mērķiem, kļūstot par finanšu ministru.
Taujāts, kādu uzņēmumu privatizācija būtu atbalstāma un arī veicama, Vilks par piemēriem minēja "Lattelecom", "Latvijas Mobilo telefonu" un "airBaltic", taču uzsvēra, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu nav pieļaujama "Latvenergo", Latvijas Pasta, "Starptautiskās lidostas "Rīga"", "Latvijas Dzelzceļa", "Latvijas Gaisa satiksmes" un "Latvijas Valsts mežu" privatizācija.
Kā skaidroja Vilks, valsts uzņēmumu privatizācijas rezultātā gūto naudu varētu izmantot budžeta deficīta segšanai un šādu pieeju jau patlaban izmanto Lietuva, taču Latvijas gadījumā no starptautisko aizdevēju puses tas tiktu uzskatīts kā vienreizējais pasākums un varētu netikt ieskaitīts valsts ieņēmumos, jo starptautiskie aizdevēji Latvijas budžeta konsolidācijā vēlas redzēt strukturālās reformas.
Vilks gan pieļāva, ka aizdevēji atsevišķās jomās būs gatavi panākt Latvijai pretim, dodot iespēju dažādiem risinājumiem. "Ja aizdevēji redzēs, ka Veselības ministrija piedāvā kardinālas reformas, piemēram, obligāto veselības apdrošināšanu, viņi pieļaus pagaidu pasākumus, taču tie jebkurā gadījumā nevarēs darboties problēmu atlikšanai," uzsvēra potenciālais finanšu ministrs.
No Vilka teiktā noprotams, ka starptautiskie aizdevēji konsolidācijas paketē nevēlas redzēt arī iemaksu atcelšanu pensiju otrajā līmenī, kas patlaban izskanējis kā viens no nākamā gada budžeta samazināšanas pasākumiem.
Kā ziņots, Vilka skatījumā, divas trešdaļas no nepieciešamā 2011.gada budžeta konsolidācijas apjoma ir jāveic uz valsts izdevumu samazināšanas rēķina. Pēc viņa pašreizējām aplēsēm, nepieciešamā konsolidācija varētu veidot 350 miljonus latu, bet gadījumā, ja tiks vērtēta iespēja iekļaut jau kādus 2012.gada budžeta pasākumus, konsolidācijas apjoms var sasniegt arī 400 miljonus latu.
Viņš uzsvēra, ka attiecībā uz budžetu un starptautisko aizdevuma programmu pamatu pamatos turpināsies jau iesāktais, taču Finanšu ministrijai būšot jāieņem stingrāka politika attiecībā uz citu ministriju un valsts institūciju izdevumiem.
"Pašlaik detaļās to nevaru pastāstīt, bet man noteikti šajos jautājumos būs savs skatījums. Redzot, kā iepriekšējos divos gados konsolidējās un sarāvās privātais sektors, man pagaidām nav pārliecības, ka tas pats ir izdarīts visās valsts jomās," pauda Vilks.
Viņš arī pieļāva, ka iespējamas izmaiņas ne tikai nekustamā īpašuma nodoklī, bet varētu tikt atceltas samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes vai paaugstināta kopējā PVN likme no 21% līdz 22% vai sliktākajā gadījumā 23%, taču tikai tādā gadījumā, ja citas plānotās nodokļu izmaiņas nedos iecerēto efektu.