Valdības lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nekustamā īpašuma nodokļa likmju vienlaicīgu palielināšanu būs kārtējais sitiens pašmāju ražotājiem, kā rezultātā vēl vairāk tiks mazināta jau tā ar iepriekšējām budžeta konsolidācijām samazinātā vietējo ražotāju konkurētspēja, it sevišķi Baltijas ražotāju līmenī, uzskata AS "Rīgas Dzirnavnieks" ģenerāldirektors Sandis Jansons.
"Vai patiešām valdībai bija nepieciešams gandrīz gads, lai tā kā pieņemamākos budžeta konsolidācijas risinājumus rastu ar PVN un nekustamā īpašuma nodokļa likmes palielināšanu, tādā veidā tieši uzkraujot uz pašmāju ražotāju pleciem papildu izmaksu slogu un vēl vairāk apcērpot tā jau mazo iedzīvotāju pirktspēju? Vai šādi izteikumi neparāda valsts patieso attieksmi pret vietējo ražotāju un to, ka valdības prioritāte valstī atbalstīt konkurētspējīgu ražošanu un eksportējošos uzņēmumus, ir tikai skanīga frāze," jautā Jansons.
Viņš norāda, ka pašmāju ražotāju ieguldījums valsts ekonomikā ir ievērojams. Piemēram, "Rīgas Dzirnavnieks" vien pērn nodokļos nomaksājis 2,8 miljonus latu. Uzņēmums nodrošina darbu 90 darbiniekiem. No 15,1 miljoni latu apgrozījuma 30% veido eksports.
"Nodokļu celšana ir vieglākais izvēles ceļš, ko diktē vēlme pēc tūlītēja efekta valsts budžetā. Nopietnāks solis budžeta konsolidācijai - strukturālas reformas, par kurām jau ilgstoši tiek runāts, kuras pieprasa arī starptautiskie aizdevēji, taču praksē tās tiek īstenotas tiktāl, lai var ievilkt ķeksīti atskaitēs," atzīmē uzņēmējs.
Pēc viņa teiktā, deviņi mēneši no iepriekšējās budžeta konsolidācijas veikšanas ir pietiekami ilgs laiks, lai valsts pārvaldē strādājošie ierēdņi spētu izstrādāt un pat daļēji ieviest strukturālas reformas gan budžeta izmaksu mazināšanā, gan cīņā ar pelēkās ekonomikas sektoru. Ja tas tā būtu noticis, tad patlaban neizskanētu ierosinājumi, kas viennozīmīgi mazinās iekšējo patēriņu un palielinās Latvijā ražotās produkcijas pašizmaksu, salīdzinot ar citās valstīs saražotajiem produktiem.
Iedzīvotāju pirktspēja jau patlaban ir kritiski zema, un cenu kāpums, ko sekmēs PVN likmes paaugstināšana, būs "nokauts" valsts iekšējam patēriņam. "Tādēļ uzskatu, ka ar šādu soli tiks veikta nevis daudzinātā ekonomikas "sildīšana", bet tā tiks "saldēta". Ar esošo ienākumu līmeni iedzīvotāji nebūs spējīgi maksāt, attiecīgi ražotājiem samazināsies apjomi, bet valstij samazināsies nodokļu ieņēmumi no darbaspēka un pievienotās vērtības nodokļa," pārliecināts uzņēmējs.
Savukārt nekustamā nodokļa pieaugums līdz pat trīs reizēm pašmāju ražotājiem nozīmētu ievērojamu izmaksu pieaugumu. "Rīgas Dzirnavnieks" šogad par nekustamo īpašumu nodokli rūpnīcai samaksās vairāk nekā 50 000 latu, kas ražotājam ir lielas izmaksas. "Ja valdības prioritāte ir pašmāju ražošanas atbalstīšana, tad tā nedrīkst palielināt nekustamā īpašuma nodokli ražotnēm, kurās turklāt ar darbu tiek nodrošināti apkārtējie iedzīvotāji. NĪN nodokļa palielinājums tiešā veidā padarīs mūsu valsti nepievilcīgāku gan vietējiem uzņēmējiem savu ražotņu paplašināšanā, gan jauniem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu valstī, kur nodokļu politika mainās ik pa pusgadam," norāda Jansons.
Pēc Jansona domām, patlaban valdībai vēl ir laiks nākt klajā ar pārdomātiem risinājumiem budžeta konsolidācijai, lielā mērā to veicot uz ēnu ekonomikas apkarošanas, strukturālo reformu valsts pārvaldē un uzņēmējdarbības vides konkurētspējas uzlabošanas rēķina. "Uzņēmēji, kad ir grūti laiki, pārtrauc ilgtermiņa investīcijas un fokusē visas darbības uz efektivitāti, kāpēc to nedara valsts un neiesaldē vērienīgo ēku būvniecību projektus? Šos līdzekļus būtu labāk ieguldījuši ārstu un skolotāju atalgojuma sakārtošanā, kas rezultātā būtu vēl labāks ekonomikas sildītājs, nekā apšaubāmi un necaurspīdīgi nekustāmo īpašumu projekti. Patlaban izskanējušie risinājumi vairāk liecina par riņķa danci - valsts veic budžeta konsolidāciju uz uzņēmēju un iedzīvotāju rēķina, bet pēc tam gaužas, ka ekonomikas izaugsme pēc krīzes notiek gliemeža cienīgā ātrumā," uzskata Jansons.
AS "Rīgas Dzirnavnieks" ir viens no lielākajiem graudu pārstrādātājiem Baltijā. Uzņēmums ražo un pārdod graudu pārstrādes produktus - visu veidu kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem "Hercogs", "Herkuless" un "AXA". Uzņēmums ietilpst Zviedrijas koncerna "Lantmännen" sastāvā.
2009.gadā "Rīgas dzirnavnieka" apgrozījums bija 15,1 miljons latu, no kura 30% veidoja eksports. Lielākie eksporta tirgi ir Igaunija, Lietuva, Krievija un Somija.